| Kazanovai bija astoņi bērni un pieņemts aborts. Es arī gribētu būt viņa mīļākā. |
[26 Feb 2010|12:23am] |
Sajutos kā mazs bērns, kad mētāju ķīmijā nospertos cinka gabaliņus pret skolas zvanu.
Nākamreiz jāmet ar kurpi.
Pagaidām mani slavē kaut kāds profesionāls fotogrāfs un tas man patīk.
Nē, patiesībā ar gadiem man paliek vienalga, tāpat nekas nenotiek.
|
|
| Kad man bija četrpadsmit |
[26 Feb 2010|06:21pm] |
Un Rodrigess viņai teica:
„Nāc, Šakira! Mēs ar taviem gurniem tālu tiksim, mazā!”
„Ak, Rodrigess! Tādu vīrieti, kā tevi, es sen meklēju! Mani gurni nemelo! Ņem mani tepat!”
„Kaislīgā sieviete! Es dievinu tavus makaronu matus un bedrīti starp acīm!”
„Tu mani uzbudini ar vien vairāk, tu, spalvainais vīrieti!”
„Tas ir tik romantiskio!”
„Ko?”
„Nu, romantiski...aizmirsti. Mēs maigosimies tepat! Tavā tēva istabā!”
„Esmu ar mieru, mans Zorro! Viņa gulta ir ļoti atsperīga!”
„Es nešaubos, sievišķi. Jūs mani liekat pacelties manam draugam!”
„Ciets!”
„Nu jā...”
Viņi, ar aizķeršanos aiz katra kājām, iekrīt gultā:
„Sieviete! Tu lauz manu daiktu! „
„Pie velna, jā! Es arī gribu tevi!”
„Nē, tu tiešām lauz.”
„Ja tev kas nepatīk, tu vari iet prom.”
„Nekad!”
„Tad apēd mani, tu, izvirtušais vīrieti!”
Iekožas viņai kaklā:
„Es esmu vampīīīīīīrz!”
Nu, kas tālāk sekoja es izdzēsu, jo Rodrigess patiesībā bija transvestīts.
|
|
|
[26 Feb 2010|10:36pm] |
Man jau tas fotogrāfs apnika.
Ja cilvēks mani nepazīst, kādēļ viņam jāstāsta man par savām ISO un SLR lietām!
Tūlīt man stāstīs, lai nekad nepērku salonus ar vislabākajiem flešiem un iemācīs, kā traukiem var nocirst objektīvus!
Nu, protams viņam ir viegli teikt, VIŅŠ TAČU IR PROFESIONĀLS FOTOGRĀFS, BET MAN PAT NAV 20!
|
|