|
[25 Jan 2010|01:03pm] |
Mums ir tikai četri mēneši izlemt mūsu turpmāko nākotni. Mēs abas apsēdāmies pie galda un sev jautājām, vai tiešām mēs to gribam.
Protams, atbilde bija neizlēmīga, bet vienāda.
Mūsu divu gadu plāni pēkšņi vienā dienā nozuda.
Vai mums ir svarīgākas finanses vai karjera.
Sestdien, abas no rīta sēžot kursos uz melnā ādas dīvāna, vērojot pretējo gleznu, kas visnoteikti bija veidota kā kompozīcijas diplomdarbs, vērojot klusos cilvēkus, kas gaidīja stundu sākšanos, savas lielās mapes atstutējot pret kājām vai dīvāna stūra, vērojot gaiteni, skatu pa logu, kur no visām pusēm redz tikai kapus, baltās sienas, kas ir domātas mūsu sapņiem un telpas, kurās mēs jau apmaldījāmies pirmajā dienā, lika saprast, ka mēs gribam šeit palikt.
Bet vasara ir tālu, tikai pēc četriem mēnešiem.
|
|