urn:lj:klab.lv:atom1:iraaka iraaka iraaka reakcijas@inbox.lv iraaka 2006-10-08T12:50:35Z 2006-10-08T12:50:35Z urn:lj:klab.lv:atom1:iraaka:640 2006-10-08T15:34:00 2006-10-08T15:34:00 2006-10-08T12:50:35Z 2006-10-08T12:50:35Z tikko atbraucu no laukiem - man bija 2 dienas,kuras veltīju pārdomām par sevi,dzīvi kā tādu un mūžīgi aktuālo tēmu - kā es dzīvoju... <br />manā priekā ir tik daudz skumju<br />manās sāpēs ir tik daudz prieka... <br />tikai nesakiet,ka esmu dīvaina - tas zināms jau sen...kādēļ gan ne? lai tā būtu...<br />cilvēks iet un runā pats ar sevi...<br />varbūt viņa cilvēku nav...varbūt viņa galvā ir liela un smaga doma - dzīves nav,ir tikai gara un grūta skatuves loma...pasaules teātris ir pilns.aplausa neviena...un tā katrs vakars,katra nakts,katra diena...kāpēc nodzisa saule? kāpēc vairs neredzu to?...<br />Nestāsti pasaku,aukle,<br />šovakar bērns ir kluss<br />atlaidās zilpelēks krauklis,<br />aizvēra plakstiņus...<br />ielika zilgano spārnu<br />logā,lai neredz nakts...<br />sapina vējzirgiem krēpes,<br />palaida pļavā ēst...<br />ilgi viņš slēpa un slēpa,<br />kāda tam līdzi vēsts...<br />nestāsti pasaku,aukle,<br />šovakar bērns ir kluss...<br />atlaidās mūžības krauklis,<br />aizvēra plakstiņus...<br /><br />kādēļ cilvēkiem Dievs ir devis sirdi???...