[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Oktobris 30., 2008
| Oktobris 30., 2008 | |
|---|---|
| 22:21 [Link] | Tā bija skaista vasara. Mēs runājām tikai caur puķēm. Maijā mēs runājām caur pienenēm un vārdi kā bites atnāca līdzi mums, aplipuši pieneņu putekšņiem dzelteni. Jauka runāšanās ir arī caur kaķpēdiņām. Grūti ir runāt caur ceriņiem - ceriņu naktīs vārdi sadeg un paliek sirdī viņu pelni. Jūlijā mēs runājām caur magonēm un vārdi palika magoņu galviņās. Tagad, kad es esmu viens un neviens neredz, es grabinu magoņu pogaļas - tā es ar tevi sarunājos, kad esmu viens. Tad mēs runājām caur nātrēm, diezgan daudz mēs runājām caur nātrēm. Varbūt par daudz. Mums laikam vispār nevajadzēja runāt caur nātrēm. Jo rudenī, kad mēs runājām caur gladiolām, viens - caur parasto rozā, otrs - caur karmīnsarkano, mēs jau vairs nesapratām viens otru. Bet vēlāk asteres bija jau pavisam dažādās krāsās, tu runāji caur violeto, es - caur dzelteno, un nekā vairs nedzirdēju. Un tad jau viss bija noziedējis. Vēl bija palikušas tikai salmenes. Vakar es ieliku ziemas logus, un salmenes tur stāv starp divām rūtīm. Es sēžu pie loga un runāju viens caur salmenēm. Es saku: Drīz būs leduspuķes. Caur tām es nerunāšu - ne vārda. /I. Ziedonis. Mūzika: Nerina Pallot - Sophia |
| Iepriekšējā diena | 2008/10/30 [Arhivētais] |
Nākošā diena |