|
Periods īsi pirms (un droši vien arī ap) trīsdesmit patiešām ir interesants. Vienas vienīgas identitātes krīzes. Ja es varētu aprunāties ar savu 16-gadīgo Es un pateiktu, kā viss būs pēc desmit gadiem, viņa man noteikti nenoticētu un pasūtītu trīs mājas tālāk. Kā vispār var notikt tik nenormāli daudz izmaiņu? Es skatos spogulī, uz mani skatās paziņas, un tur pretī it kā ir tas pats cilvēks, bet tomēr pilnīgi savādāks. Es izdomāju, ka centīšos satikt labdabīgāk noskaņotos paziņas no Senajiem Laikiem, uztaisīšu tipa powerpoint prezentāciju par sevi un paprasīšu, vai es vispār vēl esmu Anda.
|