Es nevaru beigt priecāties par to, cik foršs gadalaiks ir vasara. Ziemā interakcija ar pasauli sastāv no savām un reizēm svešām četrām sienām un reizumis pusstundas, ko var izturēt ārpus tām, pirms izvirzītajās ķermeņa daļās sākas frostbaits. Savukārt tagad visa pasaule ir vaļā, pat uz balkona vien ir labi, grozies kā gribi - visur ir smuki un omulīgi.
Vienīgi grūti apģērbties - karstumā nekas cits labāks par gariem brunčiem nenāk prātā, bet vējš tos pastāvīgi pūš sejā vai pielipina pie muguras nēsātājai par šausmām un apkārtējiem par prieku un "hi-hi-hi".
|