Palūkojoties pa virtuves logu un uzmetot aci apkārtējo blokmāju logiem, varētu padomāt, ka es vienīgā divos naktī sestdienas vakarā vāru makaronus un caur pilsētas apgaismojumu mēģinu aplūrēt zvaigznes.
Man nesen caur trešo personu tika nodots piecdesmitgadīga cilvēka padoms neizšķiest jaunību - kas divdesmit piecu gadu vecumā esot pašā plaukumā - un iet ārā no mājas, apmeklēt pasākumus un satikt/nepazaudēt draugus.
Man radās jautājums visiem, kuri vecumā no apmēram trīsdesmit uz augšu: vai ir kas tāds, ko jūs ieteiktu darīt/nedarīt savam nesenās pagātnes Es un visiem pārējiem jangsteriem?
|