|
Izlasīju Meiteni ar Pūķa Tetovējumu un, patiesību sakot, īsti nav vēlēšanās ķerties pie atlikušajiem diviem ķieģeļiem aiz nicinājuma pret Mīkaelu jeb trakāko Gary Stu piemēru, ko gadījies redzēt - pusmūža kungs, darbīgs un savā profesijā lieliskus rezultātus sasniedzošs žurnālists ar tikai un vienīgi cēliem mērķiem panākt taisnību šai korumpētajā pasaulē un aizstāvēt sievietes, no kurām teju katra, kas šo tēlu sastop, uzreiz vai tuvāko nodaļu laikā sajūt nepārvaramu vēlmi likties ar viņu gultā (tas attiecas pat uz nesen brutāli izvaroto un ar autismu vai aspergeru sirgstošo Līsbeti, kuras visā grāmatas gaitā īpaši uzsvērtā nespēja mīlēt nevienu dzīvu dvēseli, šķiet, paredzēta tikai kontrastam ar to, ka Mīkaela šarmam nespēj pretoties pat viņa) un visas zināmu laiku pat gatavas pieciest faktu, ka viņš guļ ar pārējām un "neko taču nav solījis". Vai lēmumam par Danielu Kregu kā šī tēla atveidotāju pamatā kaut kādā mērā varētu būt viņa pieredzē atveidots slepenais aģents, kurš savā samākslotajā krutumā no Mīkaela diez ko neatpaliek?
|