|
Pēdējā laikā sapņu saturs svārstās no caurdurtas balsenes un avārijām pie stūres (nesaistīti) līdz naivām banalitātēm kā sen neredzētu draugu satikšana vai smuku lupatu mērīšana pie spoguļa (kas rāda pievilcīgāku skatu nekā visi spoguļi no realitātes). Bet galvenais ir tas, ka viss ir spilgts, krāsains un atmiņā paliekošs, līdz ar to nav pat īsti nozīmes, ko es redzu (ja vien tās nav patiešām fatālas šausmas kā slīkšana vai sevis kapāšanas gabalos pieredzēšana). Esmu gandrīz pārliecināta, ka tik labi ir vasaras iespaidā un varbūt mazliet arī tāpēc, ka, aizmiegot kādam blakus, ir tikpat labi un mierīgi kā pirms divdesmit četriem gadiem pārgurušas, tomēr mīlošas mammas rokās.
|