Pēdējās nedēļas laikā sapņi kļuva arvien ilgāki, spilgtāki, jocīgāki, līdz šonakt acīmredzot sasniedza kulmināciju - pār Rīgu negaidot nolaižas igauņu kaujas cepelīni, pietauvojas pie daudzdzīvokļu mājām un pa striķiem laiž lejā savus draudīgos igauņu desantniekus (es, cerams, pareizi pateicu). Iļģuciems sastindzis šausmās, drosmīgākie vīrieši izrāpjas pa balkonu ārā paskatīties, kas tur notiek, un vairs neatgriežas. Sapņa kulminācijā igauņi savāc savus striķus, savāc desantniekus un ar cepelīniem nozūd nezināmā - droši vien Igaunijas - virzienā.
P.S. Laikam šī spriedzes pilnā sižeta iespaidā biju apgūlusies kā dzērājs, jo pamostoties bija notirpis pilnīgi viss, pat vietas/lietas, uz kurām uzgulties vispār nav iespējams.
|