|
Trakoti laba sajūta, ka izdevies aizcīnīties līdz galam procesā, kurā ne reizi vien pavisam sadzīvisku iemeslu dēļ gribējās atmest ar roku, neaiziet, neuzrakstīt un sataisīt sev nepatikšanas un kreņķus. Vienvārdsakot, sesija beigusies un pirmais kurss pievārēts. Un tagad kā pa miglu paskatos ārā un konstatēju, ka klāt taču tveicīgais gadalaiks. Teju pirmais, kas nāk prātā, gan ir sociālas dabas kreņķi (kur svinēt sasodītos Jāņus, vai kāds apsveiks mani dzimšanas dienā etc.). Vispār rādās, ka manai sociālajai dzīvei uz nenoteiktu laiku pienācis skaudrs gals. Bet, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad eksistē iespēja jūnija pēdējās dienās izlaupīt psiholoģijas, sociālo zinātņu un teoloģijas fakultātes bibliotēkas un divus mēnešus to visu drūmā vientulībā lasīt un lēnām doties tālāk pa jau iemīto taciņu uz prātā sajukšanu. Būs skumīga vasara. Cheers.
|