Nez kāpēc man regulāri uznāk vēlēšanās dalīties ar citiem savā skaistuma piedzīvošanas pieredzē. Skaistums gan nav īstais vārds, drīzāk saviļņojums, vai vēl drīzāk - kaut kas pa vidu. A jēga ta kāda - viena no cilvēka mūžīgajām traģēdijām ir bezgalīgā vientulība ar savām domām un jūtām, jo neko vairāk par valodu, kas patiesībā kā izteiksmes līdzeklis nekam neder, tā arī neesam izgudrojuši. Visu mūžu nodzīvojam savās kastītēs, sazinamies ar zīmju valodu un gribēdami nevaram nevienu ielaist pie sevis.
Tā kā man gribas visiem izpatikt un neiztraucēt drauglistu vienmērīgo plūdumu, te es ielikšu ljcut.
( ... tālāk ... )
|