Iz portāla Calis.lv (apsolu, ka šis ir un būs vienīgais citāts iz turienes, lai nezaudētu savu live fast, die young auditoriju :P).
Konferences tēma - kā palīdzēt pārvarēt bērnam bailes no lielajām darīšanām.
Es viņu ņēmu ir kā klēpī; apsēdos uz poda ar platām kājām un viņu pa vidu, tad stingri turu viņu apskautu, (tā viņai ir drošība, tas nav ar varu) spiežam kopā.
Bet psiholoģiski mums notika tā - ņemot vērā, ka esam kristiešu ģimene, tar to lūdzām Dievu, kopā ar meitiņu. Viņa ticēja un paļāvās uz Viņu, tā viņa zināja, ka nesāpēs (man tā īsti neticēja) spieda un nesāpēja ar`! Tad tradicionāls kļuva teksts :"Dievs man palīdzēja taisīt uz podiņa!"
Varbūt šis izklausās dīvaini, bet negribu komentārus par manu audzināšanas metodi.
|