Aģents parastais

smell memory

Fri, 18 Sep 2009 14:29:04 GMT

Paejot garām vecajiem preses kioskiem (piemēram, uz Merķeļa ielas pie Vērmanes dārza malas) nosmaržo bērnība. Atcerējos mazo, pārbāzto grāmatnīcu pie Matīsa ielas 6. tramvaja pieturas, kurā noteikti bija jāieiet pēc Bērnu pasaules apmeklējuma, un salīdzinoši lielāko grāmatnīcu pie Matīsa tirgus autobusa pieturas, kura ideālajā variantā vienmēr tika apmeklēta un kaut kas izdīkts, lai var apmierināti ēst karstu garo maizi, autobusu gaidot.

something fishy

Fri, 08 Jun 2007 12:11:46 GMT

Aizdomīgā tipa divi putekļumēteļi vakar tapa izskaidroti - viņi (tipi) ir divi, izcili līdzīgi. Patiešām biedējošs skats, kad viņi viens otram blakus man pagāja garām (kārtējo reizi). Tiesa gan, šāds notikumu pavērsiens un identitātes atklāšana ir nedaudz pārsteidzoša.

Tue, 22 May 2007 11:07:53 GMT

Šorīt nejauši pārtvēru sarunu galvaspilsētas vadošo cilvēku starpā par to, ka Pasaules Valdnieks sen neesot manīts. Secinājumi ir divi: pirmkārt, arī Viņiem tas rūp. Un, otrkārt, tiešām viņš kaut kur pazudis.

Vēl pēdējā laikā esmu pārāk bieži pamanījis kādu indivīdu. Lielas oranži tonētas brilles, maigi violets vai gaišs plats putekļmētelis. Tad uz ielas pie darba, tad parkā vai mācību iestādes ēdnīcā. Mūsu ceļu biežā krustošanās man sāk likties aizdomīga.

Tue, 12 Dec 2006 13:04:24 GMT

Uzlieku uz galda kalendāra 2007. gada decembri un mēģinu iedzīvoties savā dzīvē pēc gada.

Mana mīļākā izklaide ir atrast atskaites punktu pagātnē un priecāties, kā toreiz es neko par notikumiem nākotnē pat iedomāties nespēju.

That's the thing I like about life.

Thu, 17 Aug 2006 11:21:39 GMT

Šovasar gadījies nejauši iešņaukt vairāk mušiņu utml lidojošu elementu, ka jebkad lidz šim. Nesaprotu kā, bet viņi vienmēr atrod ceļu uz manu labo nāsi. Un tas ir tieši tik pretīgi, cik izklausās.

Thu, 20 Jul 2006 20:37:50 GMT

Atkal par manu mīļāko tēmu - dzīvnieki un sab.transports.

Meitene pieturā, kuru minēju pāris postu atpakaļ, joprojām katru rītu ir pieturā, tā es zinu, ka viss ir kārtībā. Ja viņas vairs nav, tātad es smagi kavēju. Šorīt bija savācies samērīgs pulks gaidītāju, kad parādījās kaķis, kurš cerīgi skatījās uz anonīmu sievieti, kurai par kaķi bija pofigs. Daunīte ieraudzīja kaķi, notupās blakus un paglaudīja.
Lieki piebilst, viņa mani fascinē.

novecojis

Fri, 14 Jul 2006 19:38:50 GMT

Papēži pirmdien uz Tērbatas ielas vietām grima asfaltā kā sviestā. Bija sajūta, ka, ja vien varētu nogulties, asfalts apņemtu un pēc brīža jau būtu iesūcis tā, ka nekas vairs pāri nepaliek. Vēl pāris grādu, un ielas būtu šķidras.

Tue, 06 Jun 2006 06:42:34 GMT

Dīvaini, bet pāris gadus konsekventi iesnu laikā lietojot tikai papīra salvetes, neiedomājami tagad būtu šņaukt degunu auduma kabataslakatā.

Tue, 09 May 2006 16:25:41 GMT

Katru rītu tramvaja pieturā ierodoties, man priekšā jau ir meitene, prasti runājot, daunīte. Visu laiku domāju, kāda sakritība, ka, neatkarīgi no tā, vai esmu 5 minūtes par agru vai vēlu, viņa gaida tieši to pašu tramvaju, ko es. Sāku pat apsvērt izspiegošanas idejas.
Tikai šorīt pamanīju, ka viņa tramvajā nekad neiekāpj. Sliktas novērošanas spējas :(

Fri, 21 Apr 2006 13:12:41 GMT

Vispār tas varētu būt trolejbuss, bet tam skaņa ir maigāka. Šim izcelsme izklausās samērā cilvēciska.

Centra ambients

Fri, 21 Apr 2006 13:10:53 GMT

Beidzot tiku pie iespējas atvērt plaši vaļā logu. Ik pa brīdim ārā atkārtojas dīvaina skaņa, kaut kas no Lost briesmoņa gaudošanas, kaut kas no dīvainas sirēnas. Sākumā man likās, ka tuvumā ir mošeja, pirmajā brīdī tā arī var iedomāties, ka sākas gara vārda stiepiens, bet nav jau.

Wed, 19 Apr 2006 17:30:11 GMT

Man nav, ko teikt. Izeju ārā un jūtu tikai putekļus un putekļus.

Reizēm arī man ir sirds

Thu, 15 Dec 2005 18:45:51 GMT

Melns, slaids suns ar drausmīgi skumīgām acīm un zaļganu kaklasiksnu man šodien vispirms pagāja garām Berga bazārā no rīta, un tad vakarā es viņu redzēju atkal, stāvot pie Barona centra ieejas, izmisīgi uzlūkojot katru iekšā un ārā gājēju un tad aizklīda uz Čaka ielas pusi. Skaidri redzams, ka kādu ļoti meklēja. Skanēja stulba ziemassvētku melodija un sirdi rāva ārā. Apsvēru domu ņemt viņu sev līdzi, bet man nebūtu atbalstītāju.
Tikpat sāpīgs moments, kā kad mazs kaķītis skrien tev līdzi aizejot, un tu atskatoties redzi viņu vienu pašu sēžam alejas vidū, pavadot tevi ar skatienu, un tu zini, ka viņu drīz iemidzinās.

Mon, 28 Nov 2005 18:25:36 GMT

Sniegs, kas sajaucies ar zirgu izmīdītu zemi taciņas malā, man vienmēr ir atgādinājis stracciatella jogurtu.

Sat, 29 Oct 2005 20:08:03 GMT

Ēdnīcā man vislielākais respekts ir pret pavāri ar ūsiņām.

ikdiena

Tue, 25 Oct 2005 17:16:46 GMT

Rītos mani pārsteidz nesakritība starp skatiem tramvaja pieturā, kur izgāžas cilvēku masa, ar Skārņu ielas pilnīgo tukšumu - man jau liekas, ka tā ir diezgan centrāla iela Vecrīgā. Varbūt, ka visus uzsūc unītis, bet tā kā par agru.
----
Šorīt, ejot gar apsargiem, kādam iezvanījās mobīlais, Putnu Balles dziesma kā melodija. Disharmonija 2.
----
Biroja darbinieka dienas prieciņš ir pieliet pieniņu kafijai caurspīdīgā krūzē un tad vērot krāsu pārejas un kustības.

Mon, 29 Aug 2005 15:07:54 GMT

Šorīt stāvu pieturā, gaidu tramvaju, kas nenāk. Pēkšņi man priekšā materializējas sieviete, uz gadiem 30, ģērbusies bēšās drēbēs, pēc izskata normāla. Pastiepjas, norauj no koka zariņu un uzreiz iemet miskastē, tad nostājas man tieši priekšā, manā intīmajā telpā, un cieši skatās acīs, krietni ilgāk, nekā tas būtu normāli. Pēc tam skatiens pievēršas pleijerim man rokā. Neko neteica, un tad aizgāja.

Wed, 17 Aug 2005 19:17:10 GMT

Saskatoties smuki komūnas gludi novaksētās beibes, par perversāko vietu cilvēka ķermenī sāk likties paduse. Visu laiku saskatu baigās līdzības, bet perversi tas ir tāpēc, ka nekā perversa padusēs pēc būtības jau nav.

Zemē, kur vīns lētāks par ūdeni

Tue, 09 Aug 2005 23:08:01 GMT

Plkst. nedaudz pirms pusnakts. Gaisa temperatūra apmēram 28 grādi. Murminot ar apkārtējiem, Ramblu šķērso Tvinpīkas psihiatra Dr. Jacoby klons, ar izspūrušiem, pussirmiem matiem, rozā havajiešu kreklu, šortiem, sandalēm un pusgarām zaļām zeķēm. Krekla krūšu kabatiņā nobružāta grāmatiņa.

Wed, 29 Jun 2005 10:06:55 GMT

Masu pasākumu laikā pārdotais alus plastmasas glāzēs man vienmēr asociējas ar urīnu, nekad īsti nespēju tādu iedzert.

Mon, 06 Jun 2005 15:31:49 GMT

Kaķiem patīk bardaks. Kārtīgās istabās viņiem nav, kur noslēpties un smuki saritināties. Bet ko tad man darīt, ja jākārto?

Wed, 18 May 2005 21:32:14 GMT

Virtual (adj., angļu val.), kā saka Tilde, nozīmējot faktisks, īsts. Sarkasms viņiem netrūka, acīmredzot.

Sun, 15 May 2005 19:34:22 GMT

Stāvot pie lielveikala izejas durvīm un pieskatot riteņus, sajūta ir tik autsaideriska. Garām iet cilvēki, visiem savas ikdienas rūpītes, ģimenītes ar iepirkšanās rituālu un tā tālāk. Tas ir citādāk, nekā kad pats ātri ieskrien, nopērc un brauc prom.
Esot kaut kur malā un neesot tiešajam pakalpojuma saņēmējam, sajūta parasti ir tik tizla.

Es atkal par tramvajiem

Fri, 13 May 2005 14:16:57 GMT

Nevaru saprast, kāpēc tramvaja sliedes ir tik šauras, bet pats tramvajs, vismaz iekšpusē skatoties, ir tik plats. Paskatoties uz sliedēm, nemūžam nevar iedomāties, ka tur var satilpt kādas 3 solu rindas un vēl daudz stāvvietu. Un vēl ir vieta otram tramvajam blakus. Kaut kāda mistika.

Tue, 29 Mar 2005 19:16:41 GMT

Ieraudzīju jaunu pārīti ar sīci parkā un iedomājos - ja četrpadsmitgadīga meitene pastaigājas ar bērnu ratiņos, tad ļoti iespējams, ka citi padomās, ka tas ir viņas. Ja to dara puika, tad diez vai.