Ieklausies savā sirdsbalsī un dodies ceļā, ceļā, kur Tevi sveicinās Kāds, it kā nejaušs garāmgājējs. Viņš Tev uzsmaidīs! Viņš zinās, kur Tu ej un kur Tev būtu jāiet... Tas būs viens no nedaudzajiem ceļiem Tavā dzīvē, kurš ir patiesi Īstais. Tavs ceļš būs ilgs, pat teikšu- mūžīgs. Vai Tu tam esi gatavs? Iet savu ceļu un neskatīties atpakaļ... tikai virzīties uz priekšu un sekot zvaigznēm.
Ieklausies! Ieklausies savā elpā! Vai tā nav miera pilna? Vai tā ir kā melodiska sapņu dziesma? Tava elpa parāda Tavu Miera pakāpi, Tavus sirdspukstus..., Tavu esības noskaņu.
Vai patiešām Tu esi Īsts, Tu nemelo sev... Vai patiešām vēlies pa šo Ceļu iet? Vai tā tikai ir izlikšanās, ka Tu liecies tik Jauks un savu Vēlmju pārzinošs? Tu vari iet un neiet... Vari arī tikai stāvēt un nekustēt no vietas. Protams, ejot pa Tavu Īsto Dzīves Ceļu Tevi sagaidīs neskaitāmas grūtības, šķēršļi, bet Laime, ko sastapsi būs neatsverama un Tā ienesīs Gaismu Tavā dzīves telpā..., Dvēselē un patiesā smaidā...
Saproti, es varbūt neesmu Tavs sargeņģelis, bet, liekas, zinu, ka Tā Viss notiek.... Varbūt ne VISS, bet liela daļa no dzīves, kas ir kā neaprakstāmas sajūtas, kas iemājojušas Sirdī, un prom neiet. Tad liekas, visi ilgi lolotie Sapņi tiek piepildīti... Tie nemaz nav daudz, jo visi pārējie ir pagaisuši, jo Tu esi sapratis, kas Tavā Dzīvē ir patiesi vajadzīgs. Viens no sapņiem ir Mīlestība, liekas Tā tepat sirdī vien ir...., bet...
/Norautas beigas./