kā man piegriezies nākt mājās, zinot, ka tur neviens negaida, ka aiz durvīm mani sagaida klusums...kārtējais vientuļš pārdomu vakars...laikam kaut kas jāmaina...
ai, pie kājas visu un visus. kā es gribētu kādreiz sevi saprast, bļeģ, saprast galu galā, ko es meklēju, kāda velna pēc es te ņemos, kas notiek? kas velns parāvis notiek manā dzīvē? kur loģika? dzīve plūst man garām...un bļeģ skaistākais mans izgājiens ir tas, ka es nemaz necenšos iejaukties...jēga tam visam ir nosacīta...cik nu vispār kaut kam, saistītam ar mani, var būt jēga.
DZĪVES PATIESĪBA
Nevienam nav noslēpums, ka bizoņu bars skrien tik ātri, cik ātri skrien
lēnākais bizonis. Ja baram uzbrūk plēsēji, tie, kā likums, nomedī pēdējos,
tātad lēnākos. Tādējādi notiek dabiskā atlase, tiek iznīcināti lēnākie un
vājākie bara locekļi, bars kļūst ātrāks un izturīgāks.
Arī cilvēka smadzenes spēj darboties tik ātri, cik ātri darbojas lēnākās to
šūnas. Alkohols, kā zināms, iznīcina smadzeņu šūnas. Loģiski spriežot tas sāk
iznīcināšanu ar lēnākajām šūnām. Tā mēs pierādām, ka regulāra alkohola
lietošana iznīcina lēnākās smadzeņu šūnas, kopumā darot smadzenes ārtākas un
efektīvākas. Tieši šī iemesla dēļ mēs vienmēr jūtamies gudrāki pēc pāris alus
kausu iztukšošanas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |