jūtos tā, it kā dabūju iemēģināt mīlestības heroīnu...un tagad manu ķermeni caurstrāvo ellīgas sāpes, jo nav lemts dabūt nākamo devu...
varbūt mīlestība ir tikai apzināts mazohisms, un neapzināts sadisms no otrā cilvēka puses???
anyway, kā jau īstajai mazohistei vienīgais sakāmais man ir "jaa, dari tā vēl!"
← Previous day | (Calendar) | Next day → |