urn:lj:klab.lv:atom1:innele Innele Innele inz@one.lv Innele 2003-12-26T09:25:39Z 2003-12-26T09:25:39Z urn:lj:klab.lv:atom1:innele:9614 2003-12-26T11:23:00 2003-12-26T11:23:00 2003-12-26T09:25:39Z 2003-12-26T09:25:39Z Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.<br />Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…<br />Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.<br />Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…<br />Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.<br />Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…<br />Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.<br />Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…<br />Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Izkāpj meitene un aiziet pa pelēko trotuāru nemierīgajā vakara klusumā. Viņa redz, kur iet, bet īstenībā neredz neko. Soļu klusie čuksti ir vienīgie, ko viņa dzird… Desmit minūtes ir ilgs laiks, ja jāgaida, un uz vietas nevar nostāvēt. Meitenei kabatā ir sirds, viņas mīļotā sirds pukst plaukstā, un viņa tur to cieši, cieši, lai neizkrīt, jo kabata ir sekla. Viņa zina, ka mīļais tūlīt, tūlīt būs atpakaļ, bet sirds ir kā ķīla.<br />Sarkans autiņš apstājas ielas malā. Iekāpj meitene, un noliek sirdi atpakaļ krūtīs mīļajam. Līdz nākamajai reizei. Viņi saskatās, pasmaida un brauc prom no pelēko trotuāru piebārstītajām ielām. Gaisā virmo kāda smarža. Citas meitenes smarža. Viņa to nejūt, jo viņai ir iesnas, bet mīļotais jūt. Viņš nopērk gaisa atsvaidzinātāju ar rūgtu citronu smaržu. Tā svešā, bet pazīstamā smarža nomirst, paliek tikai citroni.<br />Tie, riebekļi tādi, smaida un smīn meitenei sejā, jo viņos ir nomirusi kāda cita smarža…<br />Es paskatos spogulī un ieraugu meiteni, par kuru citroni smejas... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:9269 2003-12-25T16:57:00 2003-12-25T16:57:00 2003-12-25T14:59:12Z 2003-12-25T14:59:12Z Tur laukā, aiz debesīm divi mazi eņģeļi spēlējas. Tie savērpj Manas un Tavas domas vienā pavedienā. Tie saauž Manus un Tavus ceļus vienā veselā. Un šo nerātno Eņģeļu dēļ mēs satiekamies.<br />Tu nāc pa kluso, piesnigušo ielu man pretī, ejot garām ieskaties man acīs, pasmaidi un ielūdz mani uz tēju. Arī es pasmaidu un mēs ejam dzert tēju. <br />Cik apbrīnojami viegli ir runāt ar Tevi, es nodomāju. Ar Tevi arī, Tu man domās atbildi.<br />Stundas aizrit pavisam nemanot, un mēs atjēdzamies tad, kad sirmais viesmīlis palūdz mūs aiziet, jo ir jau pavisam vēls. Izejam uz ielas, virs mums ir skaidras debesis, tikai viens mākonītis klīst pa tumšzilo debesjumu, un mums šķiet, ka tur sēž divi eņģeļi un rotaļājas. <br />Mēs jau nevaram zināt, ka tas tā arī ir.<br />Tu pavadi mani līdz mājām, un mēs domās norunājam rīt atkal satikties un iet dzert tēju.<br />Vakarā es nevaru aizmigt, jo šķiet pārāk nenormāli izšķērdēt laiku guļot, kad es varētu būt kopā ar Tevi. Es aizmiegu, un sapnī esmu kopā ar Tevi, mans eņģeli. Tātad- nemaz jau to laiku neizšķērdēju.<br />Tā mēs katru dienu dzeram tēju un esam viens otram, bet, ja paliek vienmuļi, tēju nomainām ar kafiju, un atkal visa mūsu ziemas paradīze turpinās.<br />Līdz šim es nekad neticēju, ka ziema ir tik skaista, ka tā smaržo un silda, kaut ir auksts. Varbūt ziema tur nemaz nav pie vainas, kā Tev šķiet, manu eņģel`? <br />Eņģeļi turpina spēlēties un vīt mūsu jūtu un domu pavedienus arvien ciešāk un ciešāk…<br />Nu jau mēs vairs nepavadām viens otru uz mājām, mēs tagad dzīvojam kopā. Tā ir mūsu mazā paradīzes vietiņa, mūsu karstā sala aukstajā ziemā. Mēs ticam eņģeļiem un savai laimei. Tik labi nav bijis nekad. Tu lasi manas domas, es tavējās un brīžiem mēs vienkārši skatāmies viens otra sirdī, samīļojam to un nepārtraukti sildām, savās rokās turēdami. Vārdi nav vajadzīgi, jo ir Mīlestība. Dzīvojam šodienas ziemai, nedomājot par nākotnes.<br />Reiz dzirdēju, ka saldējums var būt karsts, toreiz es tam neticēju, bet nu zinu- var! Un kā vēl!<br />Ziema iet uz beigām un eņģeļiem apnīk spēlēties. Tie ir izauguši no rotaļu pasaules un sāk šķetināt vaļā savu nedarbu…<br />Tu vairs neieklausies manos sirdspukstos kā to mēdzi darīt agrāk. Es jau arī vairs nesamīļoju Tavu sirdi tik liegi, maigi un silti.<br />Tēju jau sen vairs nedzeram- cik tad var! Un kafija vairāk par divām tasītēm dienā nav vēlama. <br />Tad mums beidzas kafija- visā pasaulē vairāk nav Tādas kafijas, kādu mēs agrāk dzērām. Varbūt tāpēc, ka mēs neesam vairs tie, kas bijām? Var būt.<br />Man sāk salt. Redzu, ka arī Tu trīci, bet nevaru vairs Tevi aizsniegt- pārāk tāls esi man palicis, mans eņģelīt.<br />Eņģeļi atšķetina pēdējo mezglu un palaiž manus ceļus un domas savā vaļā. To pašu tie izdara arī ar tavējiem…<br />Tu nāc pa kluso, piesnigušo ielu man pretī, ejot garām pat nepaskaties uz mani. Es arī paeju garām Tev kā tukšai vietai un nepaskatos Tev, eņģelīt manu, acīs.<br />Man nez kāpēc acīs pēkšņi ir migla, un lielas, karstas asaras rit pār vaigiem, zodu un tad iesūcas mīkstajā šallē. Ar Tevi notiek tas pats, bet es to neredzu, jo es Tevi neredzu.<br />Divi eņģeļi sēž uz vienīgā mākonīša skaidrajās debesīs un skatās, kā mēs aizejam katrs savu ceļu, un, kā mums asaras birst kā lielas pupas.<br />Eņģeļi ir pieauguši. urn:lj:klab.lv:atom1:innele:9198 2003-12-13T18:30:00 2003-12-13T18:30:00 2003-12-13T16:34:00Z 2003-12-13T16:34:00Z Ai, ai ai..jau kuro reizi shitaa notiek-peedeejaa mirklii censhos izdariit to, kam laiks bija atveeleets jau sen. Nepaziistu daudz taadus, kas nepaarstaaj cereet uz peedeejo nakti, uz to, ka taa peexnji kluus par 3hj garaaka. Nu taa, lai var paspeet urn:lj:klab.lv:atom1:innele:8739 2003-11-05T11:22:00 2003-11-05T11:22:00 2003-11-05T09:25:05Z 2003-11-05T09:25:05Z baigā doma- šodien ņemt un pie/ie dzert/ies..hmm, bet, šķiet es neesmu taada vienīgā. Kāpēc šitā vienmēr ir- kad naf ko darīt, cilvēks ņem un dzer..labi, ka lielākoties man ir ko darīt urn:lj:klab.lv:atom1:innele:8538 2003-11-05T10:46:00 2003-11-05T10:46:00 2003-11-05T08:48:38Z 2003-11-05T08:48:38Z Sen te nav būts. Strange world, strange people around me. Nujā, bet kurš gan nav strange..nu, savā ziņā urn:lj:klab.lv:atom1:innele:8351 2003-08-25T09:36:00 2003-08-25T09:36:00 2003-08-25T06:38:41Z 2003-08-25T06:38:41Z "virs galvas muuziigs piena celsh un muuziigs celsh zem kaajaam" haahahahaa un cela galaa ziime "strupcelsh" urn:lj:klab.lv:atom1:innele:7985 2003-08-25T09:29:00 2003-08-25T09:29:00 2003-08-25T06:34:46Z 2003-08-25T06:34:46Z Saliku visu savu peedeejo 3 gadu dziivi kastees..diivaini taa sapakot visus tos struntus,kurus nav speeka izmest aaraa, jo varbuut veelaak..mazbeerniem buus ko palasiit utt. Tizlums. Kartona kastees visa mana pasaule..nu gatavaa bomze.. urn:lj:klab.lv:atom1:innele:7856 2003-08-16T13:08:00 2003-08-16T13:08:00 2003-08-16T10:17:02Z 2003-08-16T10:17:02Z Nu jau tūlīt, tūlīt..pilnīgi jauna dzīve..nedaudz bail, reizēm pat nevaru sagaidīt, bet brīžiem neko negribu gaidīt. Pārāk liels sajukums galvā pirms Lielās dzīves......brrr urn:lj:klab.lv:atom1:innele:7668 2003-07-12T18:59:00 2003-07-12T18:59:00 2003-07-12T16:14:10Z 2003-07-12T16:14:10Z Pirmo reizi dzīvē mani apturēja "dārgie menti", un ,protams, tieši šodien man vajadzēja aizmirst mājās tos stulbos mašīnas papīrus, nu labi, ka viņiem nebija radars līdz, jo tad....oioi. Bet nu tie jau ir tīrie sīkumi.<br />Aizdomājos par to,cik tizli ir sabiedrībā iesakņojušies stereotipi- menti=kretīni; blondīnes=idiotes;politiķi="pīlīšu pūtēji" utt. Latvieši šajā ziņā vispār ir ellīgi riebīga tauta, jo paši sevi mēs reti, kad redzam, mums neatliek laika paanalizēt sevi un savas cūciskās izdarības, jo jānoliek visi pārējie, kas atļaujas kaut ko ne tā, kā vajadzētu.. Negribu te nevienu aizstāvēt vai nolikt, bet tāda jau ir tā latvieša daba,kā smejies;))) urn:lj:klab.lv:atom1:innele:7291 2003-07-05T11:52:00 2003-07-05T11:52:00 2003-07-05T08:58:07Z 2003-07-05T08:58:07Z Kādam īsti jābūt tekstam, lai par to tiktu sadrukāti n-tie komentāri? Virspusīgam vai dziļam?, par vecām patiesībām jaunā gaismā? Par globālām tēmām, kas skar visus un tajā pat laikā nevienu? Gaudu pilnam, lai citi tevi pažēlo un atbalsta? NEZINU. Un nemz tā īsti negribu zināt, jo tad vairs nebūs oriģinalitātes, kaut gan te tās nav tik un tā. Nevajag man tos komentārus, vienkārši interese... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:7041 2003-07-05T11:42:00 2003-07-05T11:42:00 2003-07-05T08:50:51Z 2003-07-05T08:50:51Z hahahaha.....nereāla sajūta..dzīvē jau tā gadās- kad nav, tad nav, bet, kad ir, tad par daudz bezmazvai. Apzinos, ka ir visai neģēlīgi tīt ap pirkstu četrus pretējā dzimuma pārstāvjus vienlaicīgi, bet kaut kur zemapziņā sēž doma, ka tā tomēr vajag, vismaz ir iespēja dažiem pašpārliecinātiem tipiņiem sadot pa biksēm...nu, to vietā, kuras to nevar izdarīt. Saka jau, ka vīriešiem pašapziņa ir ļoti svarīga utt.,bet varu droši apgalvot, ka ar sievietēm ir tieši tāpat. Parādiet man vienu, kurai riebtos apziņa, ka viņa ir iekārojama.........oi, atkal tāds visai feministisks teksts sanāca, nu neņemiet ļaunā, dārgie! urn:lj:klab.lv:atom1:innele:6885 2003-06-15T15:09:00 2003-06-15T15:09:00 2003-06-15T12:12:38Z 2003-06-15T12:12:38Z Sen, sen neesmu neko rakstījusi journālā,jo bija tā, ka neko ne gribas, ne varu uzrakstīt. Dzīves jēgas maklējumi turpinās, un ne man vienīgajai. Daudzas vērtības vairs nav vērtības, bet tikai tādas "pupu mizas". Ar steigu vajag nomainīt vidi, jo ir stadija, kad viss riebjas... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:6579 2003-04-18T19:11:00 2003-04-18T19:11:00 2003-04-18T16:13:29Z 2003-04-18T16:13:29Z AAAA!!! Priecīgus Pautiņsvētkus visiem! Visu nedēļu esmu dzīvojusi bohēmā un apstāties ir baigi grūti..nemaz negribu apstāties. urn:lj:klab.lv:atom1:innele:6152 2003-04-12T20:02:00 2003-04-12T20:02:00 2003-04-12T17:07:07Z 2003-04-12T17:07:07Z NU, ko- baigi sen nekas nav skribelēts, bet pat nezinu, ko vajadzētu. Nu, varbūt par to, ka tas fucking pavasaris kā nenāk, tā nenāk. Varbūt par gtlobālajām tēmām. Bet tas viss ie tik nodrāzts, ka bail. Tieši tikpat, cik vārdiņi -es tevi (ne)mīlu- vai tamlīdzīgas tizlības..nu labi labi nav jau tās tizlības urn:lj:klab.lv:atom1:innele:5983 2003-04-08T20:48:00 2003-04-08T20:48:00 2003-04-08T17:49:19Z 2003-04-08T17:49:19Z bla bla bla urn:lj:klab.lv:atom1:innele:5846 2003-04-06T13:19:00 2003-04-06T13:19:00 2003-04-06T10:23:20Z 2003-04-06T10:23:20Z "Ja tu kaut ko ļoti,ļoti vēlies, visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu"<br />Aptuvens citāts no Koelju ģeniālajām fiškām. Es vēlos ļoti, ļoti... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:5579 2003-04-02T14:50:00 2003-04-02T14:50:00 2003-04-02T11:58:54Z 2003-04-02T11:58:54Z pieķēru sevi pie domas, bet tā tūlīt pat aizbēga uz "labākiem medību laukiem"..never mind.. Pēdējā laikā mani bieži piemeklē de ja vou sajūta..bishen baisi..atceros filmu MARTIX, tā ideja, ka tieši dejavou mirklī tiek pārlikts jauns kadrs tavā dzīves filmiņā.... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:5369 2003-04-01T11:34:00 2003-04-01T11:34:00 2003-04-01T08:39:53Z 2003-04-01T08:39:53Z negribētos pazaudēt to spēju smieties par vienalga, ko. forši tā paskatīties uz kādu un sākt smieties pilnā kaklā..tikai jūtu līdz tam, uz kuru paskatījos... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:5108 2003-04-01T11:34:00 2003-04-01T11:34:00 2003-04-01T08:39:53Z 2003-04-01T08:39:53Z negribētos pazaudēt to spēju smieties par vienalga, ko. forši tā paskatīties uz kādu un sākt smieties pilnā kaklā..tikai jūtu līdz tam, uz kuru paskatījos... urn:lj:klab.lv:atom1:innele:4788 2003-03-30T18:35:00 2003-03-30T18:35:00 2003-03-30T15:38:22Z 2003-03-30T15:38:22Z Tiek izteikta dziļa līdzjūtība visiem tiem, kam šodiena ir pēdējā skolēnu brīvdiena pēc veselu nedēļu ilgušās haļavas, kā novēroju šur tur.. urn:lj:klab.lv:atom1:innele:4516 2003-03-29T17:51:00 2003-03-29T17:51:00 2003-03-29T15:59:40Z 2003-03-29T15:59:40Z Es taču apsolīju pati sev, ka tā vairāk nedarīšu, ka netusēšu ar puišiem, kuri jau ir aizņemti, bet atkal nekā! ja tusiņā ir kāds precētais(ne draudzeņu vīri un draugi, jo kaut kādas maorāles normas man tomēr pastāv), tad par 80% varu apgalvot, ka ...nujā. kāpēc viņu kreisajos soļos vienmēr es pagados pa ceļam? zinu, ka ne jau es vienīgā tāda briesmone, bet tomēr...un vispār- vajadzīgi divi, lai kaut kas notiktos, tā kā jūtos vainīga tikai par 45%...un tā vienmēr sevi mierinu.....fui urn:lj:klab.lv:atom1:innele:4279 2003-03-22T20:44:00 2003-03-22T20:44:00 2003-03-22T18:47:59Z 2003-03-22T18:47:59Z cilvēkiem vienmēr ir interesējusi citu dzive, citu domas un viss, kas saistīts ar privātā sektora publiskošanu. šškiet tieši tādēļ šitā dienasgrāmatu saita padarīšana tik ļoti piesaista.<br />nu, palasīji? interesanti, ko?a ņifiga...;) urn:lj:klab.lv:atom1:innele:3953 2003-03-22T20:33:00 2003-03-22T20:33:00 2003-03-22T18:36:50Z 2003-03-22T18:36:50Z sēžu kā uz karstām oglēm un kaut ko gaidu. tāda traģēdija- sestdienas vakars, un es atrodos mājās! Īstenībā tusēšanās ir kā sava veida atkarība- kolīdz tu patupi mājās, un nekur neej, sākas besis utt., nu sava veida lomkas.. urn:lj:klab.lv:atom1:innele:3831 2003-03-21T11:12:00 2003-03-21T11:12:00 2003-03-21T09:17:47Z 2003-03-21T09:17:47Z šodien galvenais ir spēt priecāties- tas nekas, ka pasaulē visādas šausmas notiek. Paskaties pa logu un priecājies kaut vai par to, ka tu esi! urn:lj:klab.lv:atom1:innele:3449 2003-03-18T11:21:00 2003-03-18T11:21:00 2003-03-18T09:23:24Z 2003-03-18T09:23:24Z neko negribās darīt, kā vien vazāties pa šito burvelīgo laiciņu, jo beidzot visi sāk atmosties no ziemas miega...