| |
[Oct. 8th, 2005|10:44 am] |
|
šodien no rīta pamodos un biju nepatīkami pārsteigta. pa nakti pie manis bija ielavījusies Alise un visu nakti bija man nosēdējusi uz auss.es neizpratnē paskatījos uz viņu un pajautāju: "Kāda vella pēc tu man te tagad uz auss sēdi?" bet viņa tik mierīga un nesatricināma pakrata savus vaigus un atbild: " Nevajag, ja? tu man vēl esi parādā, tāpēc nemaz nelecies!" Es biju šokā! ko viņa ar to gribēja teikt?es viņu maigi pagrūdu nost tā, ka viņa nokrita uz grīdas un pārlauza kāju un iegurņa kaulu, krītot viņa vēl aizķērās aiz adatām, kas saspraustas manā gultā un noplēsa sev pus vaigu, bet tas neietekmēja viņas nesatricināmo miera stāju. viņa tikai pateica:" Ej, salāpi pelmeņus, pirms ir notikusi kāda ķibele, neērta situācija!" Es to negribēju darīt..kad es piecēlos, viņa izspļāva tik dzēlīgu piezīmi:" fuj, tev ir reāli pretīgs celulīts, kā tu vispār no mājas ej ārā? fuj, krople, pretīgā!" es biju uz mutes...nu jau kā pus gadu man nav roku, bet viņa uzdrīkstējās tā paņirgāties par manu seju..šausmīgi!tad es paņēmu virtuvē dakšiņas un saspraudu viņai mugurā, viņai patīk kad es tā daru, es tā viņai pieglaimojos, kad viņa sadusmojas un kļūst nerātna. tad es uzvilku savas mikromasējošās īsbikses "TY JI"[tai džī]. es viņas vienmēr velku uz sejas, jo galvai vēl nav izdomātas tik foršas mikromasējošās ierīces pret celulītu. labi, man besī...Alis? |
|
|