| Harijonkulis |
Oct. 29th, 2005|10:53 pm |
|
nav šausmīga diena, jo nāve nevar būt šausmīga. tā ir brīvība. nekad nedomāju, ka būšu spējīga raudāt par kāda nāvi. izrādās, ka man ir sirds. es tikai nožēloju, ka nepaspēju..es taču to jutu, intuīcija, jutu, ka vairs nesatikšu, bet cerēju, ka atbrauks vēl. un tad es viņam pasmaidīšu un atvadīšos ar smaidu, bet neatbrauca. es ļoti viņu mīlu. un man ir bail, ka mani vēl kāds atstās. bet viņš visu šeit bija izdarījis, tādēļ devās citur. žēl, ka depresija bija pēdējās viņa jūtas, bet tad jau tagad viņš saņems pretī visu to labāko, viņš to ir pelnījis. es viņu ļoti mīlu. |
|