Let's find some beautiful place to get lost.

!

Tue, 10 Mar 2009 23:16:15 GMT

Man garšo mīlēt.

________________________________________________________________

Tālu prom ved Tevi laiks.

Sat, 07 Mar 2009 17:09:11 GMT

Kāpēc mēs aizvien vēl gaidām un ceram satikt, tos kurus reiz pazaudējām?

* * *

Sat, 07 Mar 2009 17:07:21 GMT

Atslēgas no sētas durvīm
un
atslābinošu sajūtu :

Lai Tev manis vienmēr ir par maz.

?

Wed, 04 Mar 2009 15:11:05 GMT

Ja nu šī vieta, kur dzīvojam ir kādas citas planētas elle??

!

Tue, 03 Mar 2009 19:46:50 GMT

Mīlēt kādu nenozīmē dzīvot viņa dzīvi.

* * *

Tue, 17 Feb 2009 23:47:34 GMT

Gribi, lai rāmi uzlieku?

- Sajūtas kā ar izpletni lecot.
Bez izpletņa !

- Laime ielikta vieninieka kamerā.

Krāsas nejautā, Daltoniķi.

Neredzamās domas.

Tue, 17 Feb 2009 22:59:33 GMT

Jau lūpas uz zemā starta, lai uzdotu jautājumu un tad pieceltos.
Iet.
Jā.
Saskaitāmi soļi.
Un pateikt kaut ko gaišu.
Šonakt derēs arī viens volts...

Ārā jau mēness sardzē stāv.

_____________________________________________________

Diskvalifikācija no tiesneša puses.

!

Sun, 15 Feb 2009 22:27:04 GMT

Iekārtot savu personisko vidi un vājprāta pārņemtajai pasaulei parādīt nepieklājīgu žestu!

* * *

Sun, 15 Feb 2009 21:28:32 GMT

Sakod zobus līdz sāpēm.

Drīz jau ziedēs zilās sniegpulkstenītes,drīz.
Drīz pavasaris.

Cīņa caur ziemu ne tikai viņām.

Pa to ceļu uz Laukezeru.

Fri, 13 Feb 2009 21:17:22 GMT

Nevar pazaudēt to,ko nemaz neesi ieguvis.

Lai lielais termoss ar kakao
tiek pataupīts citam ceļam uz mājām.

Pa to ceļu, pa kuru reiz sapnī turēji mani aiz rokas -
trausli koki, spēcīgi ziedi, siena ķīpas
un sajūtas -
tik elekrtizētas,ka bail pat izteikt, lai nepazūd
un garša -
oranžo apelsīnu sula uz pirkstiem un lūpu kaktos
un smarža -
miegainas miesas rudzu laukā.

...SKRIET pa to ceļu.Puķainajai kleitai plīvojot, basajām kājām pret oļiem un matiem, brīvi skrienot līdzi...

Kaut tas ceļš mūžīgs būtu...

Lai vārdus kliedzot, atbalss nezūd -
Es mīlu Tevi tik stipri cik dinozauri pa šo ceļu sapņos tāpāt kā mēs skrien!

skrien..SSkrien..skrrien..skriiien...

* * *

Fri, 13 Feb 2009 21:02:47 GMT

Domīga.
Ar skumjām acīm bieži vien,

Pārāk salda?
Bet kādās mērvienībās, attālumos tad to mēra?

Katram sava daba, kuru pat aiz simts ādām nenoslēpt.

Uz manējās uzspiests zīmogs -
Mīļa.

Jau tā pasaulē vienaldzīgi kurlmēmo pietiek,
vēsuma, skarbuma...

- Es.
Neesmu tāda, nevis būt tāda nemāku!

Gaidu.

Thu, 12 Feb 2009 00:26:03 GMT

No attāluma var pavasari just.
Gaisā.
Cilvēku sejas gan vēl ziemas režīmā.

Arvien vairāk sāk gribēties
soļus atdot vecpilsētas bruģim,
domas rakstīt ar citu krāsu,
acis nenovērst, apskaut ar skatienu.

Ziepjuburbuļizili.

Saulekarameļumērcē.

Nepieklājīgiskaļismaidi.

Jūrasgaiss.

- Murrr...

Kardiogramma.

Thu, 05 Feb 2009 22:37:00 GMT

Pārāk ass tas ritms iekš krūtīm.
Sit.
Ne pukst.

Nē,tas nav satraukums,
Tās nav arī bailes
Un pat ne skrējiens.

Es nespēju,
Negribu...
Just to visu tā -
Uzspiesti, sakāpināti.

Nevajag arī Mieru uz paplātes pienestu.
Vienkārši klusākos toņos, ne tik zemā basā, trīskāršā frekvencē.

Kaķēni ezerā.

Wed, 04 Feb 2009 22:06:04 GMT

Nav vairs izmisumam jāliek roka
Mutei priekšā –
Lai nekliedz!

-Vieglāk!

Es vairs negribu ņemt Tavas sāpes
Un likt sava loga rūtīs.

Duets ir nodziedājis,

Tagad Tavs solo izgājiens...

Dziesma.

Wed, 04 Feb 2009 22:03:01 GMT

Atslābini savus saspringtos muskuļus
Un bezkaunīgi svēti tvirto augumu...

-Manī ir mūzika,
melodija,
vārdi.
Tu esi komponists un visi instrumenti ir pieejami.

Nekā lieka,
Pilnīgs čilauts.
Ieklausies, sajūti...

-Vari ienākt manī.
Klauvēt nevajag.
Es esmu atvērta...

Savādi.

Wed, 04 Feb 2009 01:15:41 GMT

Nāc man līdz
Un saki-panāc tuvāk...
Sāls un Pipari
Gaišākajā stundā.
Bet smaidu paturēt nedrīkst,
Ir tikai savvaļas domas,balta atbalss un pagalma durvis.
Tas esi Tu?
-Muļķīgas domas.

Laiks iet prom.
Nosnausties uz īsu brīdi.
Debesis ir beigušās mežonīgā skaistumā.

Ārā ir auksts.
Jau paliek vēls.
Zem vēja ir vakardienas šodiena.
Nogurums noguris.

Pirms miljoniem sapņu
Ir par daudz Nekā.
Pastkartes,
Mākslīgi pieskārieni,
Un vieglākā ceļa nav.

Vasara iesaldēta.
Lielos sapņos.

-Šūpuļdziesma aizlauztā balsī, nosalušā rītā.

Nāc man līdzi...

Pārkāp sev.

Tue, 03 Feb 2009 23:34:18 GMT

Apstākļi līdz riebumam pazīstami.

Un ir pusdivi naktī.

-Katrs savā gultā,
Tik domas laikam aiz vienām ēnām paslēptas...

Nāksi pastaigāties, Baltais Cukurmīli?
Tagad? Bet ir taču nakts..

Un?Kad pēdējo reiz darīji ko bez apdoma?
Neatceros.

Nu ejam,izliksimies,ka esam kaķi klaiņojoši.
Labi.Pa jumta kori tad.

Kaķi tač vienmēr uz kājām krīt.

ģimenes bilde.

Tue, 03 Feb 2009 23:13:08 GMT

Vai tad Tu nezināji,ka Tev ir tēta acis?!
-Tavs tētis bija alkoholiķis.

Nevajag doties aklās pastaigās.

Necenties meklēt sevi saulrietos vai citās blēņās...

Vecie ceļi ir ierakstīti Tavos soļos,jau tad kad
pirmoreiz kājās cēlies.

Caurs miegs, neaizsniedzami sapņi -
Tas viss Tavās zilajās acīs.

Problēma staigājoša.

Es Tevi arī.

Sat, 31 Jan 2009 01:07:52 GMT

Un tas notika,
Tu atnāci.
Nepiezvanījis,nebrīdinājis.

Es stāvēju kaila savā istabā.

Atvēri durvis.

Gurdiem soļiem pienāci klāt.

Steidzīgi apģērbi mani ar savām plaukstām.

Uztraucies un noguris,
No sevis paša radītajiem, neredzamajiem tīkliem,
Kuros par visām varēm turēji sevi, baidījies būt citādāks.

Es brīnos kā noņēmi masku,
Kuru tik rūpīgi izgatavoto,valkāji.Vienmēr.

Un tas notika,
Vārdu pastaiga pār Tavām lūpām uz manām ausīm.
- Tu dari man to,ko pavasaris dara ar ķiršu kokiem.
Es nezinu,nezinu,nezinu kā,kad un no kurienes,bet...

Es Tevi...Nu jā...Un varbūt pat ļoti.

Laika Limits.

Fri, 30 Jan 2009 22:37:54 GMT

Un kur nokļūtu Tu,
ja paliktu tikai 15 minūtes sapņiem?

Es?!

- Uz ParīziLondonuStokholmu
neskrietu.

Mājās.

Siltumā,kur dzirdu caur minci kā pati murrāju.

Fri, 30 Jan 2009 19:23:56 GMT

Es.
Tu.
Bijām.
Tu baudīji tikai pieskārienus,
Viss cits jau sen piederēja citam.

Jo.

Pat tajos,
Mazliet itkā kautrīgajos brīžos,
Kuros es izlikos,ka viss ir labi -
Tu nepazini mani.

Skropstas ar trīsām aizvēru.
Acis novērsu.

Tu nespēji tā pa īstam
Sagaršot manas sajūtas.

Man likās,ka es brīžiem varēju
ļaut Ziemai paņemt sevi -
Nosalt,

Bet Tu pat nesaprati,ka man nav ērti.

- Netaisni.Bet tik sasodīti patiesi.

Un nav vairs jēgas noliekt galvu.

In[ g ]somnia.

Fri, 30 Jan 2009 00:52:52 GMT

Mazā bultiņa uz diviem,
Lielā uz sešiem.
Ir naktī pustrīs,
Vai nu jau no rīta.

Ar Miegu neesmu iepazīstināta.

Logs ir vaļā.
Janvāra beigu gaiss bez sasveicināšanās ienāk iekšā.

Kājas basas.
Naktskrekla lencīte aizmigusi uz pleca.
Es sēžu uz gandrīz vai baltas palodzes.

Var dzirdēt vilcienu no otra krasta.
Arī mašīnists neguļ.

Pirksti caur matiem.
Un žāvas.

Esmu izslāpusi pēc miega.
Bet blakus tik vien kā tējas krūze.Puspilna.

Mākslīgi radīts miers.
Nakts zīmogs.

Smarža ir bezsmaržas.
Bet ziema sitās nāsīs.

Plecus noglāsta vēsums.
Acis sagurušas.

-Atliek vien iedomāties,ka man ir diena 24 stundas diennaktī.

Vēlējums :
Ar pūkainu spilvenu.
-Nevietā.

Draugs.

Thu, 29 Jan 2009 21:27:29 GMT

Melanholisks Porcelāns.
Tā ir Viņa.

Meitene.
Sieviete.
Redz aiz robežām, ar zilām cerībām acīs.
Sirdī iekalta vasara.
Neatklāta šūpuļdziesma.
Ķiršu ziedu smarža.Vilinoša.

Jūra.Debesis.
Horizonts vertikāls.

Sapņi kā pūķi debesīs.
Ar savu trauslumu stipra.

Melanholisks Porcelāns.
No Citurienes atvests.
Te tādu nav.

Thu, 29 Jan 2009 00:30:32 GMT

Es atgriezīšos,
Un varbūt pat palikšu.
Pārsitīšu pieri ar nogurušu sauli.
Mūs noliks blakām.

Pamodināt miegainās skumjas.
Un viņi mūs neatradīs.

Aizplūstam.

Runājot,acīs neskatās.
Skraida.
___________________________________
Es aizeju tur,kur pavasaris.
Nevarēju viņu sagaidīt.

Es palikšu.
Tur.
Jo mīlu.Bet skaļi pateikt nevaru.

Savādāk kā pieradusi.

Wed, 28 Jan 2009 21:54:38 GMT

laiks rauj uz pusēm
katra diena ir kliedziens
un tikai pateicoties zvanam ausīs
izplūst mirklis
un ja viss ir labi
tu izdzirdēsi savus smieklus
tikmēr laiks smejas
atmetis galvu atpakaļ
un jau kaut kas nav tā kā vajag
viens vaids rada vienu asaru
bet dažreiz un vienmēr
nekas nenotiek
ir tikai klusums
klusums..csss..klusu..klusu..css..klusums
es dzirdu viņa lūpu čukstus
smalko smaržu aromātu
es dzirdu viņa krekla burzienus
es dzirdu soļus
kad viņš guļ
es dzirdu to, ko viņs sapņo
es pat dzirdu kā viņs paceļ skropstas
un ja pēkšņi naktī viņš raudās
es saskaitīšu cik asaru spilvenā viņš slēpj no manis
bet tagad viņa nav
viņš ir kaut kur aizgājis
un nekas nenotiek
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums
vientulība biedē
un ņem mani gūstā
es dzirdu kā asins asins vados skrien
un sirds sitās galvā
ar milzīgu sāpju āmuru
un saēd acis
ar ārā nākošo sāli
es skaitu sekundes
es skaitu stundas
un gaidu to,kuram ir jāatnes klusums
viņš atnāk ar maisu
kurā slēpjas ziema
ūdens,karote un klusums
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums
(maiga sievietes balss dzied)
es nedzirdu to ko gribu
bet dzirdu to,ko pienākas
laiks mans
tikai ar vaidiem lejas
un ar katru stundu
šie vaidi paliek klusāki
dažreiz gadās,ka es tos nedzirdu vispār
es nedzirdu soļus
kaut kā baisa blakus
drīz es satikšu viņu
un beigsies laiks
un reizē ar viņu
tukšums
un paliks tikai viens
klusums
klusums...css...klusu..klusu...css..klusums