|
[02 Aug 2016|06:23pm] |
|
Pienāk taču brīdis, kad viss ir piegriezies. Satraukties par darba meklējumiem, par Viņu, par savu svaru, par nākotni, par naudu... Vai nu tas ir spēcīgs PMS vai neliels-liels apnikums. Es esuma ievērojusi, ka pat vairs nelasu. Jā, paņemu grāmatas bibliotēkā, nolieku plauktā un pagriežos uz otriem sāniem. Es viņu tik ļoti mīlu, ka bīstami tuvojos robežai, kad visa passable rotē tikai ap viņu. Nekad agrāk vēl neesmu tā jutusies. Jā, es arī pretī saņemu lielas rūpes un mīlestību, taču mani gandrīz nekas vairs neinteresē. Ceru, ka tas vairāk saistīts ar ieilgušo bezdarbību.
|
|