infektors

vakar pieteicos uz neitrālo implantu

vakar dabūju 2.daļu.
jānopērk vēl viens tests.

tā griežas, patiešām griežas!

ir vieglais un smagais ceļš uz apgaismību.
vieglais varētu būt caur narkotikām, ķīmiju, alkoholu

smagais... nu smago es tagad mēģināšu iet.
cerams, ka nenobrukšu priekšlaikus.
jāsāk/jāturpina ar kontaktu dibināšanu, sarunām ar pavadoņiem.

zinu tikai vienu - esmu uz pareizā ceļa,
no otras puses - arī iepriekšējie ceļi bija pareizi, šis ir tikai kārtējais pagrieziena punkts.

uzrakstot un pārlasot šo, šķiet, ka esmu kā bērns, kas vēl nemāk ne runāt, ne staigāt, tikai savā valodā kautko vervelēt.
tikai intuitīvi jūtu kas un kā.

vai vienmēr ir vismaz 3 izejas no jebkuras situācijas?
varbūt.

reizēm ir sajūta, ka laiks plūst kā milzu upe, un tad tas skrien, kā pātagots zirgs.
ir teikts, ka mūsu uzdevums ir vairot pozitīvo, palīdzēt līdzsvarot planētas enerģiju, nebūt vienaldzīgiem.
vislielākā dilemma ir ar nebūšanu vienaldzīgam - tikko pievēršos ļautiņiem, kuriem nepieciešama palīdzība, tā vairs nespēju saglabāt pati savu līdzsvaru, sitos no viena grāvja otrā.
tikai norobežojoties no visa un visiem izdodas saglabāt dvēseles mieru un harmoniju.
laikam esmu pārāk liela iesācēja..

kā iespējams pašam noteikt, vai gadījumā neesmu sajucis prātā.