Pārmaiņas? varbūt.....

inexorable@inbox.lv — Sun, 10 Oct 2010 21:42:08 GMT

Ar mani ir noticis pats briesmīgākais, kas ar cilvēku vispār var notikt - esmu zaudējusi ticību (atvainojos, bet labāks vārds prātā nenāk) it visam - sev, citiem, mācībām, valstij (bet šitai jau kādus 100 gadus atpakaļ)..... Vienkārši nenormāla miskaste galvā, nezinu ko darīt, vislaik bešos ārā... Tas viss padara mani nenormāli rīcībnespējīgu. Tikko pat sāku čīkstēt, ka nenāk miegs, bet man nav ko darīt! Jā, kā tad, zaķīt, kurš ies un lasīs Kisindžeru (800 lpp pirms eksāmena es diez vai izlasīšu, lol)! Gribu piedalīties vienā eseju konkursā, kurā tēma ir ar patriotisku noskaņu, un vislabākā ( un vispatiesākā) ideju smelšanās vieta (īsts atradums) ir deloveja_kundze blogs un es tikai tagad atcerējos, ka neatsūtiju tev savas nejēdzīgās vēstules otru daļu . Nu vai es neesmu totāla nejēga?! Es vienkārši nemāku dzīvot, nemāku sarunāties ar cilvēkiem un vispār esmu veiksmes putnubiedēklis. Labi, ka pēc pēdējo dienu plostošanas vispār nesastrādāju kādas lielākas muļķības (vienīgi tagad liekas smieklīgi, ka vienā pasākumā gandrīz sāku raudāt, nosēdos maliņā and you know - shit happens...). Eh, un es nesaprotu, kādēļ šādos brīžos kā zāles neiedarbojas viss labais, ko esi paveicis. Un teiciens - gan jau pienāks arī tavs laiks, ir spējīgs mani tā novest....
Bet nu lapas krīt, lietus līst un laiks tikšķ uz priekšu...
Un es beidzu savu morālo vemšanu...
Piedodiet (to es saku drīzāk sev)

back

inexorable@inbox.lv — Sun, 10 Oct 2010 13:02:03 GMT

Jau stundu mēģinu iemācīties uztaisīt savam blogam cool-īgo izskatu, bet nekas nesanāk... ><
Jā un esmu atpakaļ aktīvajā interneta vidē, jo nu man ir pašai savs PC (mūsdienu brīvības simbols, ha), tā ka atkal varu grimt interneta atkarībā līdz kaklam un galvenais citiem krist uz nerviem, tā, ka gatavojaties......

inexorable@inbox.lv — Wed, 30 Jun 2010 12:58:39 GMT

Kad saulainā dienā (lasi - kad visi bērni smejas, cilvēki priecājas kopā ar draugiem, visi piedālās kādās aktīvās nodarbēs utt.) sēdi viens pats mājās, tad vienmēr nepamet sajūta, ka esi tāds vienīgais uz visas pasaules... Vispār oficiāli paziņoju, ka man nepatīk vasara, you know, visi tie plikie ļautiņi, kas apkārt staigā - gan tādā nozīmē, ka viņi izkatās pārāk labi (lasi - labāk par tevi) vai arī tieši pretēji - nu laikam vārds ''nožēlojami'' to vislabāk raksturo.
Viena lieta, kas gan iepriecina, ka vecais dators ''pašlikvidējoties'' tomēr neiznīcināja C disku un es atguvu visu savu mūziku. Nezinu, bet Led Zeppelin mūzika reāli paceļ manu garastāvokli, Līdz ar to jau kādu divsimto reizi šodien klausos Immigrant Song....
Damned, man ir pārāk karsti!

tātad

inexorable@inbox.lv — Mon, 28 Jun 2010 10:31:16 GMT

Es vairs nevaru izturēt, kad beidzot es iegūšu personīgo datoru, šitā interneta ubagošana ir pāri matiem jau! Pie tam mājās parādījies mīļumiņš rūteris, varēšu neatslēgties no interneta pat savā 2x2 metru gultā! Vismaz būs kāds vājš mierinājums manam patstāvīgajam naudas trūkumam.
Vasara bez naudas līdzekļiem totāli sucks!
Un kas pats šausmīgākais, man tā ir ataugušas matu saknes, ka pat tirgus ''dāmas'', kam tā ir ierasta lieta, būtu šokētas. Bet anyway man patīk kā man izskatās blondi mati!
Mana vasara vispār ir iesākusies ļoti ''aizraujoši'' - sēžu lasu grāmatas (vasaras beigās noteikti iepostēšu kopējo izlasīto lapu skaitu, protams, ja tas būs ievērojams (smejos par sevi)) un skatos futbola čempionātu. Vakar vecmamma tāda brīnās par manu māsas vīru, kas principā vispār neinteresējas par sportu. Viņa saka: ''Neesmu savā dzīvē redzējusi tādu vīrieti, kas neinteresējas par sportu!''. Es atbildu: ''Un cik tu esi redzējusi tādas meitenes, kas lasa klasisko literatūru un skatās futbolu?'' Iešokēju pat vienu kursabiedru tā ar diezgan pieklājīgām zināšanām apspriežot futbola spēles. Lai nu kā man patīk sports un tas arī viss!
Ir doma ielaist gumijas laivā ūdeni un uztaisīt sev baseinu, kaut kas stulbs taču ir jāizdara!
Vislaik jocīgi sapņi rādās. Besī laukā, piemēram, ziemeļvalstu literatūras darbos (ko esmu pamanījusi, gandrīz katrā) tiek pieminēti, attēloti sapņi, kas ir tādi izteiksmīgi, ar skaidru simbolisku jēgu. Bet man kaut kā nesanāk, vairāk par to, kā klasesbiedrs man pienes tēju (wtf?) savos sapņos nevaru izspiest.
Neviens par mani neinteresējas, jau četras (vai pat vairāk, neskaitu) dienas man neviens nav zvanījis (tikai dažas īsziņas esmu aizsūtījusi).
(tukšs)
(tukšs)

Vispār jāiet apģērbties un paēst brokastis, lol!

'1 Ghosts I'

inexorable@inbox.lv — Wed, 21 Apr 2010 15:14:34 GMT

Šodien bija tik jocīga diena, kaut kā vislaik gribējās kaut kur iet (bezmērķa), tā kā pastaigāties... No rīta vēl, kad bija saule... Gandrīz padevos un neaizgāju uz pirmo lekciju. Tik daudz kas jāizdara, ka vispār nezinu ar ko sākt, nav vispār vēlēšanās sākt. Kaut es varētu kādreiz uzrakstīt kādu teikumu šeit bez nolieguma formas (vismaz vienā ierakstā)... Kaut es saņemtos un šovakar izdarītu beidzot visu iecerēto... Kaut rīt būtu saule, lai es varētu aiziet pastaigāt gar Gaujmalu... Kaut viss galu galā būtu labi...

labs garastāvoklis? naaaaat

inexorable@inbox.lv — Thu, 08 Apr 2010 21:37:37 GMT

Gribās gulēt, bet nevaru saņemties to izdarīt......... kā vienmēr....
Šodiena bija absolūti kolosāla diena, kas to būtu domājis, ka latīņu valodas mājas darba pildīšana un alus dzeršana ir tik saskanīgas divas lietas (man sāk iegaršoties alus, bet nuuuuu drausmīgi krīt uz nerviem, ka vislaik vajag uz tualeti).
Mājās nekas nav mainījies, joprojām krīzes stāvoklis: nav siltuma, nav siltā ūdens, virtuvē un pagrabā - elektrība, un ūdens sūknis nestrādā, šķiet, ka jau tā triju dienu nemazgātos matus, mēģināšu mazgāt tikai svētdien, lalalalaaaa
Vispār labi, ka šodien neatbildēju uz nezināmu telefona numuru (kas izrādījās (vismaz man tā šķiet) kursa biedra telefons), jo nez kā es tiktu mājās savādāk ;D
Ehh, pavasaris tomēr ir reāls traucēklis normālai smadzeņu darbībai, tas i fakts!
Bet ņemiet vērā to, ka es esmu visai depresīva un nomākta ikdienā, bet varbūt - ne vienmēr........

Apdzīvotā sala

inexorable@inbox.lv — Wed, 07 Apr 2010 15:41:03 GMT

Cik lieliski ir šis? Visi smaidīgi Rīgā staigā apkārt, viss saulains un sauss. A man, protams, lai tiktu mājās, bez gumijniekiem neiztikt, visi ceļi, kas tieši ved uz māju, ir applūduši, nu tā konkrēti - pāri potītēm. Tādēļ kārtējo reizi esmu neapskaužamā stāvoklī, jo ar gumijniekiem visu dienu staigāt nu nav diez ko ērti. Jā, mati man arī tagad ir vienkārši katastrofāli, jo pagaidām nav līdzekļi krāsas iegādei, laikam tā krāsošana tomēr nebija veiksmīgākais lēmums dzīvē. Vispār būt sievietei izmaksā sasodīti dārgi! Bet neņemot vērā visu šo, vakar man bija kārtējā akadēmiskā uzvara (kas ir vājš mierinājums tam, ka vēl jāuzraksta referāts un kursa darbs). Vispār šodien tikai iedomājos, ka man ir tik daudz interesantu kursabiedru, ka visiem trijiem gadiem pietiks izpētes (sarunu) objektu.
Un jā, jārtējo reizi bezmaz vai esmu iemīlējusies Holdenā Kolfīldā (tas tā gadās ik pa laikam), kas noteikti neliecina neko labu - tajā ziņā, kādi cilvēki man patīk....... man vismaz tā šķiet......... nezinu......
Pavasaris dažkārt tomēr ir ļoti tracinošs!

joprojām gatavojos gatavoties eksāmenam

inexorable@inbox.lv — Sun, 04 Apr 2010 10:53:09 GMT

Nu bet, bāc, kā var norunāt mutisko eksāmenu par vismaz 1000 gadu ilgu periodu. Tā izglītibas sistēma ir tā sadirsta ar šito trīsgadu bakalaura programmu, ka tālāk nav kur. Es labprāt, tais pašos viduslaikos ilgākais 100 gadu periodu pētītu, jo ja iedomājas mūsdienās 10 gadu periodu, jau tas vien ir kvantums, tad tais pašos viduslaikos nebija savādāk (tiesa trūkst materiālu'n'stuff). Arī materiāli man patīk - augstskolā rocies pats līdz nejēgai, nezinot īsti ko grābt, ko atstāt un tad beigās izrādās, ka labākais materiāls ir vidusskolas mācību grāmata, ko daudzās skolās atzīst par sarežģītu vidusskolas skolēniem (epic fail!). Par šito vēl var gari un plaši diskutēt.

By the way, Priecīgas Lieldienas!

P.S. Redzēs, kad es atkal tik regulāri tiekšu pie interneta, šīs četru dienu izvirtības pie datora nu ir galā. Bet nu keep on rockin'!

es negribētu būt es

inexorable@inbox.lv — Sun, 04 Apr 2010 10:41:21 GMT

Šodien ( mazgājot grīdu, lol) nonācu pie secinājumiem, ka es atrodos nudien neapskaužamā stāvoklī, šoreiz runājot par finansiālo. Es pat nezinu vai kādam vēl ir tik jocīgi - I mean, kopumā manu (arī tuvinieku) finansiālo stāvokli var noturēt par relatīvi zemu, bet tajā pašā laikā tas nav tāds galējā trūcīguma gadījums (paldies Dievam!), bet tāds stagnācijas trūcīgums. Ko es ar to domāju? Nu, piem., man māja ir ok, dzīvoju jaunā izremontētā 28 kvadrātmetru istabā (kuram bastardam tagad ir 28 kvadrātmetru istaba vienam pašam), esmu labi paēdusi (ar piebildi - mājās) un šajā ziņā viss ir kārtībā. Līdz brīdim, kad peaug vēlēšanās pēc kādām nebūt citām aktivitātēm, kurām nav vispār kapeikas pie dvēseles. Tagad būs studējošais kredīts (būšu zviedru vasalis, yeeey), bet pat ar to es nevaru izštukot kā savilkt galus. Jau kādus trīs mēnešus ne uz kino, ne uz teātri (uz šito vispār kādu gadu neesmu bijusi), ne koncertiem, ne izstādēm - vienkārši atvelkos mājās un tas ir viss. Tādā veidā arī zūd motivācija vispār kaut ko darīt. Latvijā vispār topošā inteliģence nevienu neinteresē, jo, piem., tev pašam jāmeklē, jāraksta desmitiem iesniegumi ar saldiem vārdiem, kur jāapdzied cik skaists, superīgs un pārāks par citiem esi, lai kandidētu uz kādu stipendiju, nevis kāds meklē tevi, interesējas par tevi kā par dzīvu būtni (pēc rekomendācijām vai kaut kā savādāk), nevis secina kaut ko no teksta uz papīra , lai tevi atbalstītu. Ehhh, es pat lāgā nezinu kā no tā visa izkulties, visticamāk vēlāk, lai atmaksātu kredītu nāksies strādāt Narvesen (nē, Dievs, tikai šito nē!)- kā lielai daļai humanitāro zinātņu pārstāvju, blja.

inexorable@inbox.lv — Sat, 03 Apr 2010 20:19:28 GMT

[23:08:38] L. says: esmu izgājusi cauri visam internetam un man nav kur vairs iet :D
[23:10:48] ilze says: :D
[23:10:56] ilze says: spēcīgi
[23:11:47] ilze says: kaut es tā varētu teikt tik nedaudz pārfrāzējot "esmu izgājusi cauri visai viduslaiku vēsturei un man nav vairs kur iet"
[23:11:48] ilze says: :D
[23:12:02] L. says: tas būtu reāli tālu iets
[23:12:14] L. says: to vispār var noiet?
[23:14:02] ilze says: pec 39 dzīvem varbūt

Ja gribi uzzināt kā nelietderīgi pavadīt dzīvi, pajautā man!

inexorable@inbox.lv — Sat, 03 Apr 2010 17:55:25 GMT

Baaaaaac, šitā turpināties nedrīkst (kam es to saku, lol).... Jau otra diena pēc kārtas palaista vējā. Rīt jau vēl mazāk gribēsies mācīties, Lieldienas paliek Lieldienas. Tā nu es visu dienu sēžu, sēžu iekš Youtube, (pa vidam izvārīju olas) sēžu iekš draugiem.lv, sēžu jau tā ka dibens sāp...... Un galu galā baigi gribu sev iesist pa seju. Pati dzīvoju mūžīgā stresā kas un kā, un kad, bet lai to mazinātu neko nedaru. Bet no otras puses galvā vislaik tāds - bet tev jau tik daudz laika nevajag, lai sagatavotos, piem., eksāmenam (kā jau cilvēkam, kas nācis no maģiskā lic.). Bāc, nu liekas, ka tuvojas le grande izgāziens.
Vispār tagad, ka mudž problēmu, kuras nevaru atrisināt, bet kuras ir pārpildījušas manas smadzenes, un kuras it kā risinot aizgājis laiks, aizgājis ļoti daudz laika. Saka, ka vajag rīkoties nevis sēdēt, bet galu galā, kam es to atkal saku...

kad gribu ar kādu parunāt, neviens ar mani nerunā....

inexorable@inbox.lv — Fri, 02 Apr 2010 17:33:41 GMT

Šodiena ir pretty šaizīga diena, ne tikai laikapstākļu ziņā.
Nokāpjot pagrabā vispār sagaidīju superīgu pārsteigumu - ūdens līdz ceļgaliem. Nācās iet pakaļ pumpim un sūknēt ārā daudz vai maz - kārtējais apliecinājums tam, ka dzīvoju laukos. Un laikam man izdevās noskaidrot no kā man ir bail - 1) auksta ūdens, kas pat rokas rauj krampī; 2) ūdens, kas gandrīz smeļas pāri zābaku malām; 3) telpas ar zemiem giestiem, kurā turklāt ir ūdens; 4) ieslēgt elektrību šādā telpā. Galu galā veiksmīgi izcīnijusies ar šo jezgu jutos baigi apmierināta ar paveikto.
Tad paņēmu kompi (kuru starp citu, māsa no manis slēpj (bet es zinu kur), jo pēc viņas domām, manas vainas dēļ sadega vecais dators), e-pastā izlasīju jaukāko šisdienas ziņu, ka man atteikta Erasmus stipendija (gribētos gan redzēt tos skaistuļus, kas brauks, jo piedodiet man, bet es mācos ļoti labi un tas brauciens man arī mācību ziņā ir/bija sasodīti svarīgs). Tā, ka sanāk šis pirmais tāds īstenais akmens manā lauciņā, tādēļ šodien sajutos makten sūdīgi, un par katrām varītēm izvairījos no mācīšanās. Un uznāca pilnīga vienaldzība par kursa darbu, kas jānodod pavisam sasodīti drīz. Līdz ar to tas viss atkal vedināja uz tradicionālajām 20-gadnieku pārdomām (vismaz man tā šķiet) - ko es daru, kam tas vajadzīgs un vai tas ir vajadzīgs man? Jo vispār man nav saprašanas, kad es pēdējoreiz būtu izdarījusi kaut ko tā īsti sevis dēļ. Un vēl makten daudz čīkstējamo domu nāca virsū. ( a ko cilvēkam - vienpatim, padarīsi?) Kā parasti gribējās jau kādam pačinkstēt, bet kaut kā nebūt saņēmos un tikai tīri sakarīgi iztraucēju vienu cilvēku. Bet šodiena man likās kā radīta draudzīgām apcerēm par visu šito sasodīto dzīvi'n'stuff, bet nu ne kā.... lai gan diena jau vēl nav beigusies.

un tomēr....

inexorable@inbox.lv — Mon, 01 Feb 2010 15:50:10 GMT

Pārvarēju savu negribēšanu (kas ir milzīgs progress) un biju tīrīt sniegu, nu mīliši, sniega šķūrēšana pat visus fatburnerus pārspēj! Ārā ir neticami silts, viss krekls slapjš no šķūrēšanas. Jāskatās, kas darās bēniņos, pa lūkas spraugām sniegs jau veļas iekšā, vispār sniegs sāk mani biedēt :D Jā, jāatzīst šis ir mans pirmais lietderīgākais darbs divu nedēļu laikā, tādēļ nenoliedzami es progresēju! Aaaaa un, protams, neiztikt bez kāda sensacionāla pazīņojuma - es laikam pievērsīšos adīšanas un tamborēšanas prasmju apgūšanai (jā, tas ir lol), tad jau redzēs kas no tā visa sanāks, bet vispār tās būtu noderīgas zināšanas

ne-, ne-, ne-

inexorable@inbox.lv — Mon, 01 Feb 2010 14:32:03 GMT

Ir tik šausmīgi divas nedēļas nedarīt neko. Pat datora salūzšana, nav kavēklis nekā nedarīšanai. Vispār ir nu gan laiki pienākuši - pat lasīt neko negribās. Visspār neko negribās. Bet nekā negribēšana ar ir ražīga padarīšana, neko īpašu nedarot dabūt augstskolā vidējo atzīmi 8,4, ar ir tā tīri neko! Nezinu, laikam jāiet šķūrēt sniegs, bet ziniet - nav iedvesmas!

loliness...

inexorable@inbox.lv — Thu, 14 Jan 2010 12:41:59 GMT

Pēdējas divas dienas nodarbojos ar ''neko'', vārda vistiešākajā nozīmē. Dēļ garlacības uzfrišināju visus savus vecos profilus - draugiem, myspace, facebook, last.fm.... ilgi atkal domāju un atcerējos, arī klab.lv :), ar cerību, ka kāds mani izklaidēs (vispār man ir jāmācās, bet tas tā.... whatever, eksāmens it TIKAI otrdien). Vispār patīkami atgriezties myspace, visu tur samenedžēju pa jaunam - tai skaitā, uzaicināju draudzēties mīļākās grupiņas, cenšoties uzrakstīt pēc iespējas orģinālāku un foršāku uzaicinājuma tekstu, kas izrādījās pilnīgs FAIL, jo viņiem ir automātiskā apstiprināšana, bet šodien saņēmu uzaicinājumus no trīs gupām, kurām īstenībā pat bija man ļoti tīkama mūzika, tai skaitā grupai no Vatikāna ar nosaukumu Jesus Was An Alien, hhehe. Vispār, ja runā par muzikālo gaumi, tad jāteic, ka visai ātri jaunie univeristātes draudziņi tevi asimilē savā barā - man tiešām sāk dziļi patikt Type O Negative (pateicoties Ilzei ;) ), grupa nav no jaunajām, bet mūzika simply rocks!

Yeess, tikko verot vaļā (jeb mēģinot to izdarīt) materiālus nākošajam eksāmenam, kompis never vaļā un neatpazīst tādu failu, laikam tā ir zīme, ka vēl var nemācīties, hehe

'Good morning, and in case I don't see ya, good afternoon, good evening, and good night!'

inexorable@inbox.lv — Wed, 13 Jan 2010 14:35:56 GMT

Jā, pilnībā saprotu, ka diezgan krietnu laiku biju izkritusi no blogotāju rindām.... Iespējams, tas nozīmē, ka man dzīve bija kļuvusi ļoti aizraujoša (vispār jau nē, bet whatever)...[es uzrakstīju divus teikumus un domas nerosās vairāk - TĀ IR TWITTERA VAINA!!!!!!] Loģiski būtu pieminēt kā ta man gājies šo krietno laika sprīdi, kopš biju piemirsusi klab.lv. [domāju ilgāk par 30 min.], aaaaaaaaaaaaa nu man ir blondi mati un es klausos bišķ metālu (mani asimilēja kursabiedri), principā šī divas lietas ir svarīgākās. Pārējais, you know, nav pieminēšanas vērts [vispār varbūt ir, bet es neatceros]. Vispār man iet jāatzīst ''labi'' un tas man sāk nepatikt.... nezinu kādēļ, bet it kā stulbi būtu rakstīt - ''es vēlos atgriezties pie maniakālās depresijas'', bet lai cik tas stulbi neizklausītos, mazliet maniakālās par ļaunu nenāktu, profilaksei. Man ir kursabiedri, kuriem nekad dzīvē nav bijusi depresija, can imagine? Tik daudz ko dzīvē palaiduši garām...

sveicu ar puķēm un ziediem....

inexorable@inbox.lv — Wed, 04 Nov 2009 17:07:38 GMT

rudens depresija ir klāt!!!! :*

hmm...

inexorable@inbox.lv — Fri, 17 Jul 2009 20:44:07 GMT

manī notiek dīvaini, frīkaini, fantastiski aizraujošas, salūtam līdzīgas mutācijas iekšienē. jeb savādi, dzīvot tādā emocionālajā stāvoklī, ko var nosaukt - stāvēšana uz vietas (poētiski izsakoties - sēdēt laivā mierīgos okeāna ūdeņos). zelta vidusceļš ir lielākais fake ever. gandrīz vai gibas atpakaļ maniakālo depresiju, vismaz kaut kādas, hoķ brutālas, aktivitātes. but by the way, šovasar melnās krāsas toņu drēbēs lielākoties nomainīju pret gaiši zilām (par ko daudzi atzinīgi izteikušies). un šeku reku izlasīju, ka melns un gaiši zils ir krāsas, kas simbolizē jaunas dzīves sākšanos. 12 izglītojoši mokošie gadi ir pagājuši. prozit jaunajai dzīvei.

TAS tuvojas........

inexorable@inbox.lv — Wed, 11 Mar 2009 18:07:04 GMT

Un daudz straujāk, nekā es to būtu domājusi............

http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217

kuuuušššššššššš

inexorable@inbox.lv — Tue, 10 Mar 2009 16:01:27 GMT

yo!

Kavaradžo

inexorable@inbox.lv — Sun, 18 Jan 2009 20:36:02 GMT

Nu, ja šis darbs var dabūt ''Gada glezna 2008'' titulu, nu tad, piedodiet, es esmu Kavaradžo, principā jebkurš tad ir Kavaradžo...

Sigita Daugule ''Alise Aizspogulijā''

Web

inexorable@inbox.lv — Wed, 14 Jan 2009 17:58:36 GMT

Nemelošu, esmu atkarīga no interneta (in some way...) Bet Jaunais gads nācis ar pārmaiņām, un tagad mana top devīze ir - Fuck draugiem.lv, man tagad ir last.fm, muahaaaaa

Mag-ni-fi-que!

inexorable@inbox.lv — Wed, 14 Jan 2009 17:43:47 GMT

Jauna māja, jauni paradumi, tā teikt, nesen mājas vannasistabā tika pielikts spogulis (tāds kā no amerikāņu filmām, ar iebūvētu skapīti un plauktiņiem). Kaut kā šorīt grozoties apkārt pa vannasistabu, nobijos pat no sava pēkšņā atspulga parādīšanās spogulī. Un tad es kaut ko atklāju, kaut ko jaunu sev/sevī..... Es sapratu, ka galīgi nepazīstu sevi...No spoguļa raugās divas pārbiedētas, nervozas, satrauktas acis, kurām vārds 'miers' ir svešvārds. Īsos teikumos par sevi es varu pateikt tieši to - neko. Esmu pat pazaudējusi laika sajūtu. Man drīz būs deviņpadsmit, bet liekas, ka ir jau četrdesmit , ir 6:00 no rīta, bet liekas, ka ir 2:00 naktī. Galva ir kā milzīgs burbulis. Neziņa par to kam ticēt, kam nē. Apziņa, ka viss ko tu zini ,iespējams, ir muļķības. Mūžīgas dusmas un nelabums. Apjukums.

Nu jau es virzos uz to, ka turpmāk katru dienu, skatoties uz sevi spogulī, nobrīnīšos: ''Ko? Tu vēl te? Tu vēl vispār kaut ko jūti? Tu vēl esi dzīva? Nē, bet tas tomēr ir fantastiski! C'est magnifigue! Mag-ni-fi-que!

Photo #2

inexorable@inbox.lv — Mon, 12 Jan 2009 17:00:33 GMT

Melvin Sokolsky ''Paris 1963''
+

Jaunais gads jāiesāk ar pārmaiņām, bērni!

inexorable@inbox.lv — Fri, 02 Jan 2009 19:02:38 GMT

Jā, jā, arī es esmu sākusi apmeklēt sporta klubu un, protams, pirmajā reizē man bija nu noteikti jaaiziet uz jogu + pilatēm... Jaatzīstas vēl tagad nevaru īsti salikt kopā savus kaulus un muskuļus.... So be careful with all this New Year stuff... Bet citādā ziņā - whatever, tāpat nekas nemainās... Un turēsimies šogad kopā kā pingvīni sniega vētrā. Ivars teica, ka tad viss būs labi... Un vispār fuck krīzi, jau totāli apnicis šito klausīties, tāpatās sīktais latvietis to pārdzīvos labāk par visām tām ūberkrutajām lielvalstīm... Tā, ka vienkārši velciet tālāk savu nožēlojamo eksistenci un aizejiet izvemties uz Essential (vai vienalga ko tikpat cilvēcīgi stulbu, jo tas ir cilvēka dabā ierakstīts) un viss būs labi, viss atkal būs labi...