Jeb piemērs kā pavadīt aktīvi dienu, darot gandrīz bezjēdzīgas lietas.

Rīts sākās ar modinātāju pulkst. 8:30. Tas tika atlikts, atlikts, atlikts....... Līdz rezultātā piecēlos 11: 42. Domāju, bljaaa, no kavēšu rentgena kabineta pieņemšanu. Ātri sataisos. Ar kājām dodos uz poliklīniku. Vilciens aiziet Saulkrastu virzienā, tik ļoti vēlējos drīzāk atrasties tajā... Tieku līdz poliklīnikai, atklāju, ka pieņemšana sākas tikai no 14:00 (damned!). Nu labi, tā ka visādas ģelas, lai arī tā būtu.....
Aizeju uz bibliotēku, dabūju ''Peeru Gintdu'', nopirku dāvanu, aizbrucu uz mājām.....
Izeju uz balkona nolikt nopirktās puķes, kad pēkšņi  (bladaaaaac, šķindošs stikls!) kļūstu par avārijas liecinieci. Ticiet man, neviena filma, nevar aiztāt skatu, kā kapots tiek sadragāts vienā sekundē tavā acu priekšā.
Eju vēlreiz uz poliklīniku. Vilciens aiziet Rīgas virzienā, tur nu es noteikti negribēju būt iekšā...
Jau eju uz vajadzīgo kabinetu, gaidu jau kādas 10 min., pienāk māsiņa un pasaka vienkārši satriecošu teikumu - Rentgena kabinets šodien nestrādā! (-You can't say fuck on TV (šajā gadījumā - in public place), right?; - Fuck, fuck, fuck, fuck...). Super, nočakarēju visu dienu, neaizgāju uz skolu (wow, nezinu ko lai sagaida rīt, neaizgāju uz kori, nāksies iet varbūt parunāt ar pašu sātanu, you know what I mean), pilnīgi bezjēdzīgi noskrējos divas reizes! Gāju mājās, bezjēgā lamādamies, lai gan māte sāk arvien biežāk aizrādīt, lai takš vienreiz izbeidzot lādēties! Bet jautājums - kā, lai to izdara, blje?
Vēl pats labākais - pēdējo reizi atgriežoties mājās, domāju uz sirdssāpēm iegriezīšos tuvākajā veikalā, kas man ir pa ceļam, lai nopirktu, ''ko sirdi nomierinošu'' (saldējumu, ha). Pieeju pie veikala durvīm un izlasu:
                                                         INVENTARIZĀCIJA
       

Mož, aiziet pašai un vienkārši pieteikties Tvaika 2?

Mhmmmmmmmmmmmmm, nez ko šie teiktu.....

[un nevajag uzreiz pārprast, tur ir arī neiroloģijas nodaļa]

Kaut visi varenie ''bin-laden atombumbu palaidēji'' uzspertu gaisā Sarkandauggavas poliklīniku!

My journey starts at 16:30
Aizeju līdz poliklīnikai, atrodu vajadzīgo kabinetu, un secinu - yeeeeeehaaa, pediatrs, laikā kamēr to neapmeklēju, kļuvis par ģimenes ārstu (mīlu Latviju, blje). ''Superīgā'' daktere O.! (jēziņ, steidzami jāpārrakstās pie citas, šitā mani vienkārši besī, jau kopš pirmās vizītes pie viņas; liekas, ka tā pat šeit kaut kur iepostēta ). Un vēl viens ''patīkams'' pārsteigums - rinda ar maziem bēneļiem  ( manā dzīvē tomēr mēdz notikt arī kas jauks - atkal mazs bērnelis, šoreiz puika, pieskrēja un sajūsminajās par maniem matiem, lai gan nesaprotu, man liekas, ka man uz galvas ir īsta saru kaudze, nekas vairāk....) + vēl arī citiem pieaugušajiem, rezultāts ārsta kabinetā tiku tikai 17:45. Nice...

Labi, tieku iekšā. Un izrādās, ka vienīgais normālais vārds ko spēju izteikt ir - Labdien!
                                                                                                                                  Dialogs:
ES - Pēdējās nedēļas laikā regulāri sāp galva, domāju, ka dēļ nestabilās nervu sistēmas. Agrāk esmu bijusi pie neirologa nosūtīta, jo saspringta mugura, svīst rokas utt., utjp. ........ Blah, blah, blah....
O. -  [raksta kaut ko] ...Ko Jūs teicāt? (wtf? tas viss jāatkārto?.......)
ES - ...[atkārtoju visu, mainot teikumus un vārdus vietām, lai vieglāk uztvert, saprast citplanētietei]...
O. - [UN TAGAD ZELTA JAUTĀJUMS] - Ko Jūs vēlaties? (domas manā galvā - eeeeee, blja, zomg, fuck, kur es atrodos?; tagad laikam bija man kārta vaicāt - ko jūs teicāt?)
ES - Mhmm..............nosūtījumu pie neirologa?
O. - Hmmm, labi, izmērīsim asinspiedienu.....[pēc tam paņem manu to veselības grāmatiņu, vai kā viņu tur sauc, un sāk kaut ko baigi cītīgi drukāt, māsiņai arī iedod lapiņu, tagad drukā abas kopā (kādas 5 min. vismaz); kāds asinspiediens nesaka; rakstīšanas laikā reizi uzmet man savādu skatienu]
O. - Nu tad uztaisiet muguras kakla daļas rentgenu (blja, atkal jātup būs rindā?), un te jums kaut kādi pulverīši (man pat liekas, ka viņa tā arī pateica, zomg)....[par asinspiedienu klusē, značit sūdīgs] Un tad apskatīsim kas par lietu... (paga, paga, atkal tev būs jāpiķo 0.50 sant.?)
ES - Paldies! (ar ļoti veinaldzīgu izteksmi, un māsiņa ''visu labu'' pateica pirms manas atvadīšanās, lol)
                                     
                                                                    Blah, blah, blah the end!
Rodas jautājumi:
Cik vajag ieganstus, lai izskaidrotu, ka tava nervu sistēma ir galīgā pakaļā?
Kur lai dabū NORMĀLU ārstu?
Ko lai daru es?

Palīdziet........lūdzu.............
                                                                              
Eju mājās ar sūdīgu garīgo, sāpošu galvu, virsū nākošu činkstējienu.... Un vienīgā doma, kas man galvā ir - dzīve vienkārši sūkā!

A pil to make you numb
A pil to make you dumb
A pil to make you anybody else
But all the drugs in this world
Won't save her from herself

[tas laikam tādēļ, ka rīt beidzot apciemošu savu ārstu...]

d. yee  I became awake

Ik pa laikam no glezniecības darbiem izdodas atrast ko patiešām ievērības cienīgu....
Jutekliskums, miers, noslēpums, pārdomas, melanholija...... vārdsakot glezniecība sāk atgūt savas pozīcijas!
Ja gribas vēl tieši no d. yee - ņem ciet
Un izbaudi.......

Brīdī, kad man liekas, ka man klajas - nu normāli, pat labi, maniem draugiem iet slikti...

Šodien es ar Līvu atklājām ''maniakālās depresijas 8 formu'' - VIENKĀRŠI EJ!

 Pazīmes: gājiena mērķis - pofig tādu!
               nedrīkst apstāties...
               nedrīkst domāt par to, kas varētu būt iespējamais gājiena mērķis...
               gājiena laikā pie sevis vai savā starpā jānolamā tie, kas kaut kādīgi traucē ceļā...
               jāiet pieklājīgi ātrā tempā, tā lai izskatās, ka tev kāds svarīgs mērķis sasniedzams....
               ik pa laikam skaļi jāierēc par savu ģenialitāti...
              
Nu protams tā tas neturpinās mūžīgi,  kādā brīdī izsprūk frāze - ''Nu labi, tad es eju, čau, zaķuk!''... Un 8. forma uz kādu nezināmu termiņu ir pārvarēta... Zomg!

Tāds hardcore, muahaaaaaaaaaaaaaaaaa.......
Tam puikam lemts kļūt par rokzvaigzni, tas ir vairāk nekā skaidrs! :D

Angela Dodson: So I guess God has a plan for all of us.
John Constantine: God's a kid with an ant farm, lady. He's not planning anything.

Goda vārds, ja man būtu bijusi iespēja redzēt dzīvē šo koncertu, es no smiekliem būtu apčurājusies uz līdzenas vietas, zvēru.... Trents Reznors ir kautas vienkārši neatkārtojams.

NIN - March of the Pigs (live Tokyo,2000)

Muahaaaaaaaaa, ''can someone turn the fucking microphone oooonnnnnn?'', muahaaaaaaa