Kas to būtu domājis?

Lai nu kā es varēju pavadīt Jaunā gada nakti, bet nemūžam neiedomātos, ka 03:00 no rīta pīpēšu ūdenspīpi kopā ar francūzi, turklāt runājot franču valodā (sāņēmu atzinību, ka tas man izdodas pat ļoti labi :)) un daudz smaidot - nu nemūžam nespētu to iedomāties. Tas čalis man ļoti atgādināja to Gavaldas romāna ''Būt kopā un viss'' galveno varoni, nu to pavāru. Sanāca smieklīga situācija, jo kad es viņam stāstīju, ka man nepatīk franču virtuve, viņš man smejoties atzina, ka viņš ir pavārs un drīz Parīzē (!) tiks atvērts viņa restorāns, kuru tad es esmu laipni lūgta apmeklēt (lai tā teikt es iepazītos ar franču virtuvi tā pa riktīgo ;)). Vispār čalis uz goda (lai gan man francūži nu zin tā ne pārāk) -  viņam riebās, ka Rīgu uzskata par sekstūrisma pilsētu un, atzina, ka Latvijā tās meitenes nu nav tik skaistas kā tas tiek tik ļoti pārspīlēts visur pasaulē un, ka viņam riebjas itāļu un angļu tūristi, kuri parasti uzvedās nepieklājīgi Rīgā. Un tad man vajadzēja viņam pusnakti skaidrot, kādēļ latvieši ir tādi nūģi, nu tādā ziņā, ka esam nekomunikabli, neejam iepazīties, njāaa ticu, ka ārzemniekam mūsu emo tautu grūti saprast reizēm, bet nu tādi mēs mazie meža cilvēki esam - people from North. Lai nu kā, viņš tik tiešām ir pirmais ārzemnieks ar kuru tik brīvi parunājos.(nu varbūt palīdzeja vieglais reibums, bet vieglais, uzsveru), bet nu jāteic, ka izdevies Jaunāgada sākums.:)


Un vispār, lai jums veicas!
Turies, Ivar! (šoreiz domāju God man)