Mans tekstu ''bīdīšanas'' ātrums šajā portālā ir aptuveni viens raksts mēnesī. Bet liekas rudens būs daudz produktīvāks, zin - depresijas, noguruma, everythingisfuckedup sindromi jau sāk lēnām parādīties. Vispār šovasar cītīgi strādājot pirmo nopietno, sabiedrisko darbu, sapratu, ka mietpilsonisms ir lēna, lipīga, infekcoza slimība Latvijā. Augusts vienkārši bija tukšs. Mājas - Darbs - Mājas (+ drausmīgs nogurums). Es vispār nezinu, ko iesākt ar sevi nākotnē, jo lai ko tu izvēlētos, agri vai vēlu tas tevi novedīs pie, piemēram, Narvesena. Jo ja gribi studēt Latvijā ko humanitāru - vēsturi, filosofiju, kultūru utt., tev nav (vismaz Latvijā ne) iespējas darboties savā profesijā, bet ja izvēlies eksaktās zinātnes, ir iespējas dabūt darbu, taču ne visiem. Tātad - Narvesens. Savādāk - kaps (pirmārt jau no bada un ciešanām).

Anna jau kādu laiku atpakaļ teica, ka man jāatsāk zīmēt...

Bet zīmulis stāv uz galda un ņirgājas par mani...

Vienīgais mierinājums šovakar, ir spainis ar gurķiem.

Bāc, tik auksti šovakar...

Es domāju - no iekšienes.