Bet ir taču ziema....

Šodien secināju, ka mans mīļaaaaaakais gadalaiks ir Ziema. Tipat klusa, vientuļa, mieru mīloša un balta (tiesa pagaidām vēl ne parāk balta), kā mana dvēsele. Sala rokas, bet es gāju. Saproti, gāju pastaigāties.... ziemā!

Nopirku kaleidoskopu, manā dvēselē dzīvojošais mūžīgais bērns to pieprasīja, visu dienu skatījos ar vienu aci uz visādi izkristalizēto pasauli, zini - skaisti. Un secinājums- jo nekārtīgāka māja, jo skaistāks kaleidoskopiskais raksts veidojas......

Man patīk mājās būt vienai. Tas mani biedē. Man patīk vienatne. Tas mani biedē vēl vairāk.....

Interpol - mana sirds ir sakususi, ar viņu mūziku!

Viss ir savādi, bet labi......