es uzmanīgi domāšu par tevi es ļoti lēnām domāšu par tevi par tevi bezmiegā par tevi miegā es ļoti klusu domāšu par tevi es ļoti ļoti domāšu par tevi jo tas ir vienīgais kas man vēl pieder
kādam vecrīgā bija diezgan priecīgi Jāņi, jo kāds atrada mūsu, uz puķudobes maliņas, krāmējot auto, aizmirstos pīrāgus un kanēļmaizītes. tur nebija maz. un visam bonusā ieguva arī manas divas vienīgās kūku formas. iepriekšējā naktī cepām visu līdz melnākajai tumsai, kāda nu iespējama ap Jāņiem. sākumā pārdzīvoju, jo nu darbs bija ieguldīts diezgan un negribējās, lai galā gaidošie jāņotāji sajustu pīrāgu mazuma piegaršu, bet neko darīt. tā gadās.
mani biedē tie cilvēki, kuri uz ielas skrien un ne sportam raksturīgā apģērbā. un tādu nav mazums. uzreiz saķeru savu somu, jo man vienmēr liekas, ka viņi kādu ir nupat apzaguši un jož prom no notikuma vietas. bet cilvēki mēdz steigties uz transportu vai vienkārši tā pārvietojas.