|
|
|
July 29th, 2010
01:28 am
ir tādi vakari kā šis, kad miegs vēl nenāk, jo ir tāds pavisam neliels satraukums neparko. un kōla.
naktstauriņi sitas gar lampu un nekontrolēti lidinās. visvairāk nepatiktu, ja tie ieķertos matos - pie sevis domāju. bet no otras puses - tas jau ir tikai nakts tauriņš un no rīta tam tur vairs nevajadzētu būt.
pirms pāris dienām, kad aizbraucu - rūtīs plosāmies palika melnais tauriņš - nekādīgi neizdevās to atbrīvot. lielvārdē stāstīju meitenēm, par mājās palikušo sprostā, uz ko andra klusu atteica, ka noteikti nebūšot izdzīvojis. kad šodien atgriezos - viņš sitās. dzīvs. izturīgs.
ar pacietību apbruņojusies, to spēju atbrīvot.
[sevi labojot, izdzēsu vismaz piecus 'es, man, mans' - es laikam tiešām sāku aprast ar vienbūšanu]
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |