*

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

kā jau minēju, pēdējā laikā jūtos tā deprīgi. bija tā dzimšanas diena, neko nebiju izplānojusi un izdomājusi, bet sapratu, ka, ja nedarīšu neko, tāpat būšu neapmierināta. iepriekšējā vakarā teicu K, ka gribu aizbraukt kaut kur, kur nav cilvēku, kur var peldēt, kur nav pārāk ilgi jābrauc, kur ir mežs un miers. viņš atrada kkādu random atpūtas vietu mežā, Igaunijā, ne pārāk tālu no LV robežas.
vieta bija izcila. pilnīga nekuriene, dziļi mežā, mazs ezeriņš, neliela mājiņa, kurā var 2. stāvā nakšņot, ugunskura vieta, galds un lieliska tualete (kā jau Igaunijā tas pierasts). bijām tur jau pirms 10 no rīta, uzkārām hamokus un vienkārši dzīvojāmies - peldējāmies, lasījām grāmatas, klimtām apkārt. tomēr, kā jau tas piektdienu vakaros vasarā pieklājas, ap 18 ieradās jauniešu kompānija. kad es guļot hamokā dzirdēju kā viņi staigā apkārt un runā "ģe pastaviķ palatku" es domāju, ka viss, dirsā ir. būs troksnis un haoss. bet nekā, viņi bija apbrīnojami prātīgi un mierīgi un uzvedās neticami klusi, lai gan lietoja alkoholu. es divos pamodos, jo gribēju čurāt, klausījos naktī un domāju, rekādi kārtīgi jaunieši - jau guļ. bet izlīdu no namiņa un ieraudzīju, ka viņi joprojām sēž pie galda un tusē, vienkārši ir ļoti klusi un pieklājīgi. karoč, Igaunijā pat krievi ir normālāki nekā pie mums (not sure, no kurienes viņi bija, bet auto bija ar igauņu numuru un viens no viņiem mani sākotnēji uzrunāja igauniski).
lai cik jauki viņi arī nebūtu, bija skaidrs, ka tā ir pārāk plaša kompānija, lai turpinātu tur dzīvoties vēl vienu dienu, tāpēc nākamajā rītā paunājāmies un devāmies prom. turpat blakus ir Karulas nacionālais parks, domājām iziet kādu dabas taku, bet tieši sāka gāzt lietus. aizbraucām līdz apmeklētāju centram apjautāties, kur apkārtnē var iedzert kafiju un kko iekost, kamēr pāriet lietus. sākumā mums teica, ka tuvumā īsti nekur, bet tad atcerējās, ka ir sestdiena un ieteica pamēģināt meksikāņu takobāru. kā lūdzu? izrādās tur kaut kur Karulas nacionālā parka malā dzīvo meksikānis un vasarā, nedēļas nogalēs, taisa meksikāņu ēdienus. tā vieta bija tāds diezgan pilnīgs trešs, bet tikpat ļoti arī pilnīgs medžiks. nenormāli foršs saimnieks, nenormāli garšīgi ēdieni - ēdām brokastu burito un pupiņu tako ar visādām salsām un dzērām īstu amerikāņu kafiju - t.i. vāju suslu, kas stāv termosā uz galda un var liet cik gribas. viņš pats ir no Mehiko, mākslinieks - gleznotājs, bet 30 gadus dzīvojis Čikāgā un tad pārcēlies atpakaļ uz Mehiko un tur iepazinies ar savu igauņu sievu, kura ir augu pazinēja un permakultūras entuziaste. ja braucat uz Igauniju, noteikti iebrauciet underground takobārā. underground, jo manliekas, ja tur nokļūtu PVD, tad liktu to visu vienkārši nodedzināt. viņi paši arī tā baigi nereklamējas nekur.
pēc takobāra vēl izmetām dažus līkumus ar auto. tajā reģionā ir ļoti, ļoti ainaviski, bet nenormāli līkumaini ceļi. tādi kalnaini. izgājām vienu ne pārāk garu dabas taku. ļoti smuka, bet tikko bija nolijis un bija nenormāli daudz odu. tāpēc sanāca iziet ļoooti ātri un pavirši. nopeldējāmies vēl Ähijärvā un tad jau virzījāmies uz māju pusi.

man ļoti, ļoti patīk Igaunija. nekad neliek vilties. mēs 2012. gadā nepilnas 2 nedēļas braucām roadtripā pa Igauniju. bez konkrēta plāna, vienkārši no vienas vietas uz nākamo. nobraucām 2501 kilometru. es ļoti labprāt brauktu vēlreiz.

Kad K prasīja vai gribu braukt ar Tesu uz Tallinu un palikt tur pa nakti, es nebiju iztēlojusies, ka pēc ilgas salšanas beksteidžā, kur meitenes blakus šņauc kokaīnu, kur ir daudz ēdamā, bet praktiski viss ar gaļu, ar vairākām neizturami sūdīgām grupām fonā, mēs nonāksim nevis lielā hosteļa (K bija minējis šo vārdu) istabā ar trim divstāvīgajām gultām, bet gan radisonā, numuriņā ar vannu, iespēju rīt no 9 apmeklēt spa un, protams, brokastīm.
Pasēdēju brīdi ļoti karstā vannā, tad vēsā dušā un tad pāris stundas skatījos viasat nature lielizmēra televizorā. Neatceros, kad iepriekšreiz biju vannā un tā kā televizora mums nav, tā arī tāda eksotiska izklaide. Tagad nevaru aizmigt, bet ļoti vajadzētu, jo 9os jāiet uz spa. Jo, hohoho, man mašīnā vienmēr stāv peldkostīms. Laikam nenožēloju, ka ziedoju šim braucienam Valmiermuižas treniņu.
Patiesības labad piebildīšu, ka koncertvietas zālē bija neticami silts. Tikai beksteidžā kā ledusskapī. Un Tesas koncerts bija labs.

vakar atkal bijām aizbraukuši uz Kornetiem. šoreiz, lai izietu Peļļu ezera taku (~9.50 km). pēdējie pāris km līdz takas sākumam ir pa zemes ceļu, ko šobrīd baigi neiesaku mēģināt izbraukt. mēs arī nemēģinājām. atstājām mašīnu kaut kādā nekurienē, izcirtuma malā un kādus 2 km līdz takas sākumam aizgājām kājām. pirmā takas daļa ir ļoti labi marķēta un norādēm bagāta, daļēji iet arī pa Igaunijas pusi, bet izlienot no subglaciālās gravas pie Peļļiem norāžu paliek maz, vairs nekur neredz Peļļu ezera takas sarkano rimbuli, arī uz esošajām norādēm ir visāda informācija, bet nekur nav rakstīts "Peļļu ezera taka", bet internetos/uz stendiem pieejamās takas shēmas atšķiras viena no otras. tāpēc mēs kaut kā gājām, gājām un pavisam netīšām atgriezāmies atpakaļ pie mašīnas no otras puses. kas, protams, bija daudz labāk, nekā, ja mēs būtu aizgājuši kaut kur pilnīgi promējā virzienā.
diena bija visai pelēka un vējaina, nekādas baigi krāšņas ilustrācijas nesanāca, bet tas pasaules nostūris ir ļoti skaists. tur ir tāda pilnīga nekurienes un savvaļīguma sajūta. viss, kas tur ir, vienkārši ir. nejūtas nekādi uzslāņojumi un toksiski traucējumi ēterā. skaista daba un skaists reljefs un praktiski vispār nav cilvēku. dažus satikām tikai pie skatu torņa Igaunijas pusē. ļoti iesaku. iepriekš esam Kornetos vairākas reizes gājuši Drusku pilskalna taku un arī Ilgāja ezera taku (izrādās tieši pirms 2 gadiem), vēl palikusi neizieta Raipala ezera taka.

( ilustrācijas )

kaut kā maz sanāk ekskursēt pēdējos gadus. vakar aizlaidām līdz Igaunijai.

( Kutioru taka )

kopumā ļoti forši un jau tagad ļoti gribas braukt nākamajā eckursijā.

( decembrī laiks bieži bijis apmācies, padarot šo ziemas sākumu par vienu no tumšākajiem pēdējos gados )

šī bija viena no foršākajām JG sagaidīšanām ever. divas dienas pirms vakardienas spontāni nobukojām lētāko atlikušo viesnīcu ar spa Pērnavā. vakar ap trijiem dienā bijām tur, uzreiz nesāmies plunčāties pa baseiniem un pirtīm, pēc tam, mazliet apmaldoties, gājām ēst izcilu vegan burgeri jaukā iestādījumā, mazliet iepirkāmies un atgriezāmies viesnīcā. es drusku pagulēju, tad mēs grauzām sēmenes un iesākām skatīties Ratatuī. pusstundu pirms pusnakts taisījāmies ārā - pilnīgā tumsā, trakā vējā un smidzeklīgā lietū gājām pa taku, kurai abās pusēs skalojās nenosakāma dziļuma ūdens, līdz šņācošas jūras aprītai pludmalei, tad gar jūru uz priekšu, līdz nejauši atradām nelielu putnu vērošanas torni, kurā uzkāpām un, kurš izrādījās izcila vieta mordorīga salūta vērošanai. pēc tam, salijuši un priecīgi, gājām pa neredzamo taku atpakaļ uz viesnīcu, dzērām ļoti negaršīgu šampi ar tikpat negaršīgu apelsīnu sulu, laimīšu liešanas vietā izvilkām katrs pa vienai feju kārtij, turpinājām skatīties Ratatuī un grauzt sēmenes. šorīt atkal izplunčājāmies baseinos un pirtīs, paēdām ļoti labas viesnīcas brokastis, aizgājām pa gaismu apskatīt vakarnakts taku un jūru un braucām mājās. gribējās vēl pastaigāt pa pilsētu, bet ārā bija tik pretīgi, ka izmetuši saitsīing loku ar mašīnu, atmetām ar roku.

nekāda stresa, nekāda spiediena. un pohui par neplānotajiem tēriņiem - psiholoģiskajai veselībai tas bija vairāk nekā nepieciešams.

( trips )

16. jūlijs: auksts un vējains rīts. Allikukivi alas. ekstrēmākā matu mazgāšana manā līdzšinējā mūžā. piparkūknamiņu Vīlande. skaista, kruzuļaina, puķaina un mājīga pilsēta. vējaināka pelde manā līdzšinējā mūžā. Vortsjārvs. lieks līkums caur Tartu. minam uz Latviju. Valga, Valka. Kārlim gribas uz PSRS kodolraķešu bāzi Zeltiņos. lieko līkumu diena. braucam pa LV pierobežas grantiniekiem. skaisti. tā ir manu vecvecāku bērnības zeme. Gaujiena, Trapene, Ilzene. armijas bāze. ļoti nepatīkama enerģija. ļoti, ļoti. uz Smilteni. nakšņojam pie Niedrāja. aukstākā nakts. no rīta ļoti fiksa pelde un uz Smilteni lasīt ķiršus. aplis ir noslēdzies.
bilance:
redzēti vairāki zirgi
2 peldes 2 ūdenskrātuvēs
1 ļeņins

( tur )

15. jūlijs: briesmīgākā pelde brauciena laikā - mēģinam ieiet jūrā pie nakšņošanas vietas - pamats sastāv no asmalainiem klints gabaliem, kuri apaugši ar gļotainām un slidenām jūras zālēm + klintsgabaliem pa virsu dažāda izmēra oļi. bļaudama ielienu apmēram līdz ceļiem, ietupjos, apslapinos un lienu ārā. Kārlis atmet ar roku vispār. dzeramā ūdens krājumu papildināšana Odalatsi karsta avotos. salds tāds. vispār sanāca visu braucienu nepirkt ūdeni, jo kā krājumi gāja uz galu, tā uzradās kāds avots. Mihli muzejs. Karujārvs (beidzot kaut kas, kas nav jūra!!!). Karmas baznīca ar uzzīmētu pentagrammas logu. vēlreiz pie Kālī meteorītkrātera - iepriekšdien Kurassārē nopirkām brošūriņu par mītiem un leģendām, kas saistītas ar krāteri un baigi pavilkāmies (es gribu arī to filmu dabūt, bet neviens man nedod). Valjalas baznīca. nepilnu stundu ilga rinda uz prāmi (svētdienas pēcpusdiena taču!). uz Pērnavu. Pērnava nepatika. likās tāda uzpūtīga un pārāk uzkrāsojusies. atšķirībā no citām Igauņu pilsētām trūka pašcieņas. arhitektūra gan smuka. atmosfēra nu tā. problēmas ar nakšņošanu - pat ja atrastu kartē iezīmētās teltsvietas, nakšņot ārā būtu diezgan neiespējami. ir drausmīga vētra. laika ziņas runā par vēju 23 m/s. nolemjam gulēt mašīnā. atrodam mazu vietiņu pie jūras un kādu laiku nosēžam tur lasot grāmatas un skatoties kā vētra mētā pa gaisu putnus. vējš šūpo mašīnu. beigās izrādās, ka abi nejūtamies tai vietā labi. man vispār ir pieriebusies jūra. es neesmu jūras cilvēks. ir jau sācis satumst, bet mēs braucam kaukur Vīlandes virzienā. beigās noparkojamies grants ceļa malā pie Allikukivi alām un guļam nost.
bilance:
redzēti 4 zirgi
2 peldes 2 ūdenskrātuvēs

( tur )

14. jūlijs: no rīta spidometrs rāda nobraukumu 1500 km. Anglas vējdzirnavu kalns. Kāli meteorītkrāteris. meža zemeņu plantācija čuru pieturā. foršā Kuressāre. cietokšņa muzejs - foršākā ekspozīcija - padomju laika dzīvokļa ekspozīcija vienā torņa stāvā. un meitene ar celli puspagraba velvēs. pikniks pie jahtu ostas. auksta pelde un šļūceknis pilsētas bīčā. karuselis. Pangas stāvkrasti no augšas un apakšas - vēl viena no jaukākajām ceļojuma vietām. kafija un vaifajs Pangas niršanas centra ēstūzī. meklējot teltsvietu piemetas vadātājs. toties neapstiprinās bažas par to aizņemtību - lai arī ir 6dienas vakars, laiks ir diezgan briesmīgs un jau pirmā vieta, ko beidzot atrodam, ir pilnīgi tukša un brīva. akmens laikmeta tehnoloģijas malkas skaldīšanai, jo šī ir viena no retajām vietām, kurā nav cirvja. apkārt purvi un jūra. naktī 2x mūs uzmodina negaiss un lietus. pirmo telts pārcieš godam, lai arī virsu mums nebija izdevies labi nostiept, tāpēc ka zem plānas zemes virskārtiņas apakšā bij klints, kurā mietiņi negribēja sprausties. otrais negaiss pussešos no rīta ir visnotaļ apokaliptisks. pērkons un zibeņi tieši virs galvas. gāž, tā ka liekas ka telts tiks saplosīta gabalos. protams, drīz vien teltī sāk gāzties ūdens. sametam visu vienā guļammaisā un pliki skrienam uz mašīnu.
bilance:
redzēti 4 zirgi
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

( tur )

13. jūlijs: no Viru purva mazliet lieks līkums caur Tallinas stūri. Jagalas ūdenskritums. it kā negribas vairs jūru, bet jābrauc uz salām. prāmis no Virtsu uz Kuvaistu. braukājam pa Muhu salu. miers un idille. Ugū klintis. ļoti forša vieta. taciņas virs un zem klintīm, daudz kukaiņu un puķu. smaržo pēc kadiķiem. jocīgā Muhu baznīca, kurā notiek kora mēģinājums. vieta, kur kādreiz bijusi Muhu pils. pa Veinatammes dambi uz Sāremā. Orisāres cietoksnis. daudz, daudz ļoti labiekārtotu un aizņemtu teltsvietu (piektdienas vakars un mēs meklēšanu sākam vēlu). pirmā diena, kad nav peldēts vispār. un pirmā nakts, kad papildus maikai uzvelku legingus un vilnas zeķes.
bilance:
redzēti 0 zirgi
neviena pelde nevienā ūdenskrātuvē

( tur )

12. jūlijs: Vergu osta. gājiens pa Pedesāres zemesragu. jocīgi iet pa zemi, kuru no abām pusēm apskalo jūra. burvīga pludmale pie Purekkari raga. smalkas smiltis, kuras vēl daudzas dienas bija atrodamas manā ausī. caurspīdīgs ūdens. forša gultne. tikai auksts vējš no jūras un tas, ka jāiet tālu, tālu lai nokļūtu normālā dziļumā padarīja peldēšanos diezgan neiespējami. kājām stingstot bridu līdz vietai, kur ūdens ir knapi līdz ceļiem un pēros pa turieni. gājiens uz Igaunijas tālāko ziemeļu punktu. tur mūs abus nobūra akmeņi. man likās, ka vienīgais pareizais veids ir iet basām kājām. lai arī tas bija diezgan grūti un brīžam sāpīgi. pilnīgi pazudu tai iešanā - liec kāju no akmeņa uz akmeni, esi lēns, uzmanīgs un koncentrējies. sajūti, ka daži akmeņi ir silti, daži vēsi un, ka tie visi runā. Kārlis aizpeldēja akmeņu mikrokosmosā - katrā akmenī ieraudzīja atsevišķu planētu, ar savu atmosfēru, iemītniekiem, pavadoņiem un stāstu. starp akmeņiem auga zemei pieplakušas mežrozītes, ārprātīgi smaržojošas baldriānu plantācijas un vēl šis tas. viens no jaudīgākajiem ceļojuma brīžiem.
pēc tam lija. aizbraucām uz veikalu Loksā, atbraucām atpakaļ un pāris stundas sēdējām mašīnā, grauzām sēmenes, lasot grāmatas un skatoties uz jūru. kamēr braucām uz veikalu tur bija iestigusi fūre. nesaprotu kā viņa vispār tika līdz turienei, jo piebraucamais ceļš ar gluži nebija nekāda šoseja. un kāpēc viņai tur vispār vajadzēja braukt. bet nu iebraukusi bija un iestigusi arī. galvu ar traķīša palīdzību izvilka, bet piekabe palika pa nakti vientuļi turpat stāvot. bojāja skatu un padarīja to arī mazliet sirreālu. kad lietus beidzās uzcēlām telti turpat esošajā teltsvietā. bet vakariņojot atkal sāka līt. izskatījās, ka tas būs no ilgajiem un intensīvajiem lijējiem, tāpēc jaucām telti atkal nost un ieriktējāmies uz gulēšanu Golfā. drošvien lieki piebilst, ka tiklīdz sākām gulēt, tā lietus pierima un vairs nelija visu atlikušo nakti.
bilance
redzēti 2 zirgi
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

13. jūlijs:
auksts un mikls rīts. mašīnas kārtošana. purva laipa Viru purvā.

( tur )

11. jūlijs: rīts kempingā pie foršā hipija. arbūzs. braucam peldēties uz Sillamae ūdenskrātuvi. tur ir arī mazs ūdenskritumiņš un kā izrādās arī teltsvieta, kuru būtu varējuši nakšņot for free. bet hipijkempings bija foršs un tas ūdenskritumiņš atrodas tik jocīgā vietā, ka drošvien nebūtu paši atraduši. Paites stāvkrasts. Toilas Oru parks. slāvisms. mediatīva akmeņu kraušana. sāk bojāties laiks. Valastes ūdenskritums. Sakas muiža, džungļainais krasts un dzelžu trepes lejup. sāku nogurt no jūras. Kivioli degakmens izdedžu kalni. augšā kāpt slinkums, paskatamies no apakšas un braucam tālāk. Rakvere. delīrijs. siltas pusdienas (jocīgas). uzkāpjam Svētās Trīsvienības lutreāņu baznīcas tornī. cietoksnī iet nav spēka. samērā mīlīga pilsētiņa, bet joprojām krieviska.
nevar saprast, kur braukt tālāk. atgriežamies pie jūras. cementa pilsēta-monstrs Kunda. ilgi nevaram atrast, kur nakšņot. kartē norādīto teltsvietu neatrodam, visur apdzīvotas vietas un visi celiņi ved uz mājām. vēlu vakarā iebraucam kempingā Rutjā, kurā ir arī zirgi. trešais, pēdējais un dārgākais kempings - samaksājām 10 eiro. bija duša, virtuvīte ar traukiem un vaifajs. vēsa nakts.
bilance:
redzēti apmēram 16 zirgi un 2 poniji
1 pelde 1 ūdenskrātuvē

( tur )

10. jūlijs: pieceļamies paagri, nomērķējam uz Varnja un braucam. ceļš pa pašu Peipusa piekrasti. idilliski vecticībnieku ciematiņi viens pēc otra. piparkūku mājiņas cieši saspiedušās ap vienu, šauru centrālo ielu. mazas, vienkāršas koka baznīciņas. pie vienas nekoka baznīcas, pie kuras notiek jocīga rīta rosme krievu bērneļu ekskursantu grupai ir arī bāka un iespēja nopeldēties. pamats diezgan asakmeņains un ūdens duļķains. Iisakā spidometrs rāda 700 nobrauktus kilometrus. Pjuhticas (Pihticas?) klosteris. vēl idilliskāka vieta. nopietna, bet reizē dzīvespriecīga un gaiša. klostersievas no vienas mājas loga tirgo klosterī raudzētu kvasu un uz vietas ceptu maizi. zemenes arī bija. sapirkām visu un viss bija nenormāli garšīgs. beidzot sapratu kādam ir jābūt īstam, raudzētam kvasam - veldzējošam. nevis ar lipīgi saldu un slāpējošu pēcgaršu kā veikalu kvasiem.
pa ceļam uz Narvu Kurtna - igauņu ezeru zeme - 42 ezeri 30 kvadrātkilometros. meklējam, kur nopeldēties un pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem atrodam. tādā puspamestā milzīgā padomiska stila kempingā ar perfekti izpļautu mauriņu, bet bez nevienas dzīvas dvēseles.
Narva un Igaunijas ziemeļaustrumi laikam patika vismazāk. daba iespaidīga, bet aura tāda ne visai. ļoti krieviska vide, dzirdama pārsvarā krievu valoda, piedirstas tualetes (nu labi viena, bet pamatīgi), atkritumi, pamestība, nevelkomība. Narvas cietoksnis iespaidīgs, iekšā muzejs. bet viss ar tādu padomiski krievisku garšu. vienā tornī bija nenormālskaista foto izstāde - http://www.richarddavies.co.uk/woodenchurches/images.html
pavirši apskatījuši Narvu, izstaigājuši cietoksni dodamies uz rietumpusi. stāvkrasti, padomju laikā aizliegtā pilsēta Sillamāe un naktsmiera vietas meklēšana.
bilance
redzēti 0 zirgi
3 peldes 3 dažādās ūdenstilpnēs
1 gab ļeņins

( tur )

9. jūlijs: astoņos no rīta mazgāju matus ledainā upē. saule vēl aiz kokiem. braucam uz Piusas smilšakmens alām. spidometrs rāda, ka nobraukti 400 km. alas ir ciet un būs vaļā pēc 2 stundām. kavējām laiku padsmit kilometrus uz atpakaļu esošajā Meremae. tur ir skatu tornis un jauks viesu nams, kur padzert tēju un palietot vaifaju. atpakaļ uz alām. tālāk uz Tartu. foršais Ahaa centrs un līkums pa Tartu vecpilsētu. forša. reibinoši smaržo liepas. meklējam, kur gulēt, bet diezko neiet. kartē norādītā teltsvieta ir praktiski pilsētas centrālajā peldvietā - pārāk daudz cilvēku. braucam tālākplānotajā virzienā - uz Peipusu un nakšņojam kādā nejauši ieraudzītā viesu mājā gabaliņu aiz Vāgveres. naudu, par telts uzcelšanu viņu teritorijas stūrī, viņi neprasa, nekādas ērtības arī nepiedievā. sliktā ziņa nr1 - salūzt viens no telts spraišļa mietiņiem. sliktā ziņa nr2 - tur notiek grandiozs jauniešu dzerstiņš. it kā teritorija liela, bet troksnis dzirdams, naktī notiek vazāšanās, ap pieciem kāds mēģina atvērt telti, bet, tiklīdz ierunājos, aizbēg. daudz odu.
bilance:
redzēts 1 zirgs
3 peldes 3 dažādās ūdenstilpnēs

( tur )

8. jūlijs: robeža. Munameģis (man žēl, ka nebija līdzi Ulda Dumpja plakāts, ar ko nofotogrāties). Kadavi ezers. Vatselīna. Vana Vatselīna. ļoti daudz dzeņu. Piusas senleja ar smilšakmens atsegumiem. dabas taka (mazliet apmaldījāmies). burvīgā teltsvieta. malkas šķūnis - rāpuļu māja (čūska, vardes un sauja ķirzaku) majestātisks klusums naktī - bezvējš, putni guļ, pat upe klusē. vienīgā skaņa - blakusgulošā Kārļa elpa. nekad iepriekš nebiju piedzīvojusi tik dziļu un samtainu klusumu. viena no burvīgākajām un maģiskākajām ceļojuma vietām.
bilance:
redzēti 2 zirgi
3 peldes 3 dažādās ūdenskrātuvēs
3 čūskas (no tām viena beigta)
1 no manis nolasīta ērce (nepiesūkusies)

( tur )

7. jūlijs: patīkama svelme un tveice. pirmā pietura - pelde Niedrājā, Smiltene. pusspainis ķiršu no dārza. tālumi. Ape - tur kaut kā nejauši gadījās piedzimt manai mammai. vieta ar burvīgu auru - Raganu klintis Vaidavā. upei neraksturīgi silts ūdens (pelde). pa pļavu pie dižvītola. Alūksne. iekuļamies F4 ūdensmotosporta sacensībās. pelde Alūksnes ezerā. kempings pie foršā onkuļa - Ezermalas 44. telts zem ošiem - naktī tie nāca pie manis maģiskā sapnī.
bilance:
redzēti 0 zirgi
3 peldes, 3 dažādās ūdenskrātuvēs
2 pāri ceļam pārskrējušas lapsas

8. jūlijs: mazliet lietus un pelēks rīts. pelde ezerā. vēl Alūksne. Vella pēda ar trepēm uz nekurieni un balderiāņu audzi (tā smarža!!!). Māriņkalns. (ne)Dēliņkalns. Sauleskalns, robeža.

( tur )

mēs ir apakaļām no Ikaunijas. bijām prom 244 stundas, nobraucām 2501 kilometri. uzņemtas 1871 bilde. cik naudas iztērējām pagaidām vēl nekripas rēķināt.
bij riktīgi kūl!

nu ta pagaidām čau!