Sen nav nekas teikts, bet nebija jau nekas svarīgs ar. Šodiena gan izcēlās. Nudien dranķīgs sākums, tik tagad reliģijas sarunas nedaudz pacēla garīgo. Žēloties negribas, bet kā velk uz to...
Vienīgā cerība ir, ka ne tas vien ir pārdzīvots un reiz es to ar smaidu atcerēšos, un tomēr skumji.
Un tas viss dēļ mantas. Pretīga manipulācija...