| |
[Apr. 27th, 2014|02:06 pm] |
|
Laiska svētdiena un iedvesmojoši cilvēki (!!). Un blakus gultā māsa pēc ballītes un Grēta. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2014|01:26 pm] |
|
Ar visiem darbiem, savām un citu problēmām, nemaz nepamanīju, ka patiešām ir atnācis PAVASARIS. Nu tā, uz palikšanu un tā pa īstam. Atskārtu to tikai šorīt, ejot pastaigā ar Grētu. Kaut kā iepriekš katru gadu viss notikās mazliet citādāk. Katru pavasari ar jaunu sparu ķēros pie mācībām un visa pārējā, kas bija sakrājies pa tumšo ziemas periodu. Nekur neizpalika arī iemīlēšanās sajūta. Ja ne vienmēr bija kāds indivīds, tad tā noteikti bija atkārtota iemīlēšanās dzīvē. Nevarētu teikt, ka es tagad nemīlētu dzīvi, pat ļoti, it īpaši pateicoties visiem mīļajiem, kas man apkārt grozās, taču kaut kā pietrūkst. Varbūt kaut kādas skaidrākas vīzijas par turpmāko ceļu? Jo, lai cik jauki būtu plūst pa dzīvi, ik pa laikam kāda skaidrības deva ir pat ļoti vēlama. Tad nu man gribās, lai šogad ar visu zaļo sprādzienu par mani nāk lielāka skaidrība par lietām un nekur neizpaliek arī iemīlēšanās! |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2014|08:28 pm] |
"Mini" ēra patiešām beigusies!
Un kā lai zina, ka pieņemti pareizi lēmumi? Jo redz, sapņos viss notiek pavisam ačgārni. Sapņos gribās būt ar tiem, ar kuriem dzīvē (it kā) nē. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2014|09:49 pm] |
|
Esi sveicināta, pavasara alerģija! Un tā katru gadu aizmirstu, ka man tāda ir. Atceros to tikai tad, kad viss sāk plaukt un zelt. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2014|07:14 pm] |
Pārsteigums pārsteiguma galā. Patiešām.
Visvairāk jau nebeidz pārsteigt tieši cilvēki, kas ir apkārt. Piemēram, kāda velna pēc tu pēkšņi iepatīcies kādam cilvēkam, ko jau esi vairākkārt redzējis un saticis? (Okey, te nu ir pamatīga dežavū sajūta!!) Viņš tevi pēkšņi ierauga kādā citā gaismā vai kā to nodēvēt? Jo it kā viss ir pa vecam. Tu vēl jo projām, "pa vecam", esi tas pats cilvēks. Un tad tas otrs cilvēks vēl izdomā stāstīt, kāpēc TU ESI TIK FORŠA un tā tālāk. It kā jau tā nepietiktu mulsuma šajā situācijā. Sāli brūcēs ieber labākā draudzene, kas saka - TU TAČU AR VIŅU NEIESI BUČOTIES, VAI NE? MAN VIŅŠ PATĪK! Ja arī kādu mirkli kas tāds ir iešāvies prātā, kā lai kaut ko tādu pat mēģina. Nu nē. Un tad vēl pavīd otra draudzene, kas saka - UZ PRIEKŠU! JA TU NEIESI AR VIŅU BUČOTIES, KĀDA NO MUMS PĀRĒJĀM IES! Nu ar dievu, ejiet tak! Es tak vispār sākumā gribu saprast, kas tam prakostam zem ādas. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2014|10:23 am] |
"In the end, only three things matter: how much you loved, how gently you lived, and how gracefully you let go of the things not meant for you."
Tā arī man gribās dzīvot. |
|
|
| |
[Apr. 17th, 2014|10:10 am] |
MAN TO NEVAJAG!
tā es sev šorīt skaļi saku. Jātic. |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2014|10:02 am] |
Es pati izvēlējos piekrist šai spēlei. Taču nu vairs nezinu, vai vēlos turpināt. Varbūt izklausīsies pagalam muļķīgi, taču tas ir nogurdinošu, ka tam visam nav nekādas kulminācijas, kurai šādā situācijā arī nemaz nevajadzētu būt. Un, galvenokārt, es to nemaz nevēlos. Šeit arī ieslēdzas tas muļķīgais faktors ar nevēlēšanos un apnikumu.
Arī pilnmēness šonakt šo tematu kārtīgi pārcilāja manā sapņu pasaulē. Tā, ka pamodos no satrūkuma.
Pilnmēness savu kulmināciju jau sagaidīja, tad jācer, ka tagad paliks vieglāk. Un šodien mēģināsim iztikt bez pārlieku sakāpinātām emocijām. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2014|07:08 pm] |
Turpinot pilnmēness tematu.
Šodien sanāk dzīvoties ar zigzaga sajūtām. Viss sākas ar krauju, tad nomierinu sevi, ka viss tomēr ir labi, taču pēcāk notiek, kas tāds, kas atkal notriec gar zemi. Pilns emociju spektrs. Kad šķiet, ka iekāpu ļoti egoistiskā gultnē, (kas tomēr dažkārt ir ļoti nepieciešams!), tad notiek kas tāds, kas par savu labumu liek galīgi aizmirst. Kāpēc es tik ļoti personīgi uztveru citu cilvēku problēmas? Tāpēc, ka tie ir mani cilvēki, un es vēlos, lai visiem ir labi. Tā arī šodien. Paņēmu sev pūrā vēl vienu problēmu, ar ko jātiek galā. Kāpēc? Jo man rūp. Es nevaru palikt vienaldzīga un tikai no malas noskatīties. Pārsteigums, apjukums, dusmas. Sakāpina emocijas tas sasodītais pilnmēness. Gribu cerēt, ka viss nokārtosies, lai atkal varu atgriezties pie SAVU problēmu risināšanas, kas īstenībā nāk galīgi nesaukdamas. Bet tāda jau ir to "pieaugušo" dzīve. Pati tādu gribēju dzīvot, tāpēc pašai jātiek galā. Varbūt nedaudz mazohistiski izklausīsies, taču dažkārt man tas pat patīk. Dzīvosim to "pieaugušo" dzīvi ka nemetās, uzklausīsim citu "pieaugušo" viedokli, taču beigās tāpat darīsim pa savam. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2014|03:21 pm] |
Sasodītais pilnmēness. Pat no rīta neliek mieru ar murgainiem sapņiem par naudas lietām un vīriešiem.
Un sasodītā ceturtā fāze. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2014|02:27 pm] |
Klusums ir nepieciešams. Kā ūdens. Nedrīkst aizmirst remdēt slāpes. Ieteicams to darīt pat biežāk, nekā gribētos.
Tāpēc šodien būšu klusumā un dzīvošu gultā. |
|
|
| |
[Apr. 9th, 2014|08:15 pm] |
Brīvība esot darīt to, ko gribās, un laime ir mīlēt to, ko dari. Ar tādu domu man patiktu dzīvot. Laime. Brīvība. Mīlestība. Laime ir katru dienu apzināties to, ka vari kādam palīdzēt. Laime ir tavi mīļie cilvēki zvana attālumā. Laime ir dot, nevis ņemt. Laime ir darīt kādu laimīgu. Laime ir brīvība būt pašai. Brīvība ir izvēlēties. Brīvība ir atļauties lidojumu biežāk kā reizi dienā. Brīvība ir runāt (un pēcāk nešaustīt sevi par to).
Mīlestība ir slapjais deguns no rīta, atverot acis. Mīlestība ir draudziņi. Mīlestība ir iedvesmojoši cilvēki (un vispār cilvēki). |
|
|
| |
[Nov. 7th, 2013|08:44 pm] |
Gribās padzīvot tumblr'ā un zīmēt.
Sen nav gribējies ķēpāties, nezinu, vai pat to vēl māku. |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2013|07:08 pm] |
Kā ar bomi pa pieri. Tā dzīve pasniedz savus "labumus". Bet, kā izspriedām, tā notiek tajā gadījumā, kad pats pa to dzīvi pārāk muļļājies un nekādas lielās lietas pats nebīdi, tikai "gatavojies". Redziet, tā tas galīgi nenotiek!! Nav ko čammāties, uzreiz visu uz pilnu klapi.
Tas lika traki aizdomāties, kādā virzienā tad es īsti peldu. Īstajā? Vai tūlīt arī kāds metīs lejā no kādas kraujas? Labāk jau laikus sagādāšu sev kāpnes.
Taču es domāju, ka jebkuru krauju var pārvērst jautrā ūdenskritumā. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2013|08:08 pm] |
|
Izvēle pēc izvēles. Kā lai zina, kad pieņemta tā pareizā? Vai varbūt tās nemaz nedalās "pareizajās" un "nepareizajās". Pieņem lēmumu un ej visam cauri, tikai pēcāk noskaidrojot, kas notiks tālāk. |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2013|09:49 pm] |
Kā tur bija - kas lēni sākas, tas labi sākas?
Jo man jau ļooooooooooti gribētos, lai savā sarakstā varu ievilkt vēl vienu ķeksīti, lai tad iet šis gads pa pilnu banku! |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2013|10:07 pm] |
|
Katrs dod padomus pēc savas pieredzes. Taču pieredze katram sava, tāpēc tā ir tik neatkārtojama. Bet kam tad lai tic? Ja galvā bļaustās balsu jūras un pats neko nesaproti. |
|
|
| |
[Aug. 7th, 2013|09:47 pm] |
Sajūtas nomaina sajūtas. Iedomas sajaucas ar emocijām. Tās lido ar ātrumu tūkstoš kilometru stundā. Un vienmēr atgriežas mājās. Kā bumerangs, kas notriec gar zemi un uz brīdi liek aizmirst par visu.
Nu, nestrādā tas "Kā būtu, ja būtu?", bet nez kāpēc man tāpat patīk to malt uz riņķi. Tā jau saka - lai sāktos, kas jauns "jāpiebeidz" tas vecais. Tad varbūt jāsāk ar šo netikumu. Jo saraksts sāk aizpildīties ar "čekiem", tā jāturpina, viss ar vēl lielāku spēku, lai pievarētu arī brīžiem neiedomājamos Everestus. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2013|08:50 pm] |
Cik gan pats cilvēks ir smieklīgs! No kaut kā spēj iedomāties kaut ko, to iebīdīt sev vēlamās, grandiozās vai mazāk grandiozās sliedēs, pats izveido šķērsli šajā stāstā un vēl uzbur kādu mistisku problēmu. Nu jā, smieklīgi tas ir, taču arī sāpīgi. Sirds jau muļķīte mēdz "sacerēties" līdzi tam visam.
Nav brīnums, kāpēc tik bieži uznāk vēlme pēc draztiskiem paņēmieniem. K Čortu! |
|
|
| |
[Jul. 23rd, 2013|06:23 pm] |
|
Festival romance. Sākās nejauši, turpinājās ļoti dabiski un beidzās pārāk ātri. Paspēju izsapņot savu ziemeļu sapni, taču, kā jau parasti ar tiem skaistākajiem sapņiem notiek, kāds pacentās pamodināt pārāk ātri, pirms sapnis izsapņots līdz galam. |
|
|