| |
[Apr. 30th, 2014|11:19 pm] |
|
Par ātru biju runājusi. Tieši no rīta nodomāju, ka "mini ēra" sāk atkal parādīties pie apvāršņa, un vakarā saņēmu tieši TO zvanu. Nedaudz gan citā izpildījumā, bet jebkurā gadījumā fakts paliek fakts, ka tas notika. Pilnīgi slikti ap dūšu palika, rokas aukstas kā ledus un sirds traucās kā negudra. Tieši, kad vēlos būt "dzelzs lēdija", kāds met akmeņus zem riteņiem. Nu bāc! Un vēl stulbākais, ka pirmā doma man bija - jā, es gribu braukt! Ko tagad pēc visa es tāpat skriešu kā negudra, ja mani sauks? Nē. |
|
|