| |
[Jul. 12th, 2013|11:27 pm] |
Klusums pirms vētras? Klusums arī vētras laikā. Tā vismaz pēdējā laikā visas lietas sakrīt. Ja arī pamanās pa kādam lietus pilienam vai necilam vējelim, pa lielam "klusums". Lai vai kā kā, kā cilvēku sabiedrības cienītājai sava daļa klusuma ir ļoti vietā, taču, vai tas nemanot nevar pāraugt kādā nopietnākā lietā? Kuram gan gribētos dzīvot mūžīgā klusumā? Labi, iespējams, zinu dažus indivīdus, kas par šādu notikuma pavērsienu būtu ļoti priecīgi. Taču, ja skatāmies uz lietām ilgtermiņā, nekāda prieka no tā nebūtu. Šodien to tik ļoti labi sapratu, ka tas klusums sāk pamazām smacēt. Nekas, pēdējais mēnesis un vēl nedaudz pavadīts gandrīz vai nepārtrauktā mūzikas pavadībā, cilvēku burzmā un spēcīgajos tumbu belzienus, tāpat no klusuma nav izdevies tikt vaļā. Mēģinot būt godīgai pret sevi, iespējams tas klusums iepriekš nemaz nav traucējis. Taču, ja kaut kas ir par ilgu, tas nāk par skādi. Klusumā varēšu dzīvot, kad sākšu nedzirdēt(ja šī problēma pārmantojas).
Tad jābeidz tas klusums un jāmācās jaunas notis. Pateikts, darīts? Cerēsim! |
|
|