Uzmetot aci objektiem, kas Rīgā izstādīti pasākuma Ziemassvētku egļu ceļš ietvaros, un padzirdot par pasaulē lielākoegli (kuras siluetu veido 300 zaļas krāsas lampas, augstums ir 750 metri un kopumā Ziemassvētku egle aizņem 130 tūkstošus kvadrātmetru lielu platību), iešāvās prātā doma, ka Gizas piramīdas nav vis nekādas tur kapenes vai radari, bet gluži vienkārši savulaik Kairas pilsētas domes būvētas "Ziemassvētku egles".

Interesanti. Saskaņā ar tagad pieņemtajiem latviešu valodas pareizrakstības principiem, jāpārraksta Raiņa "Zelta zirgā" tēva stenēšanu "Es jau jūtu, es jau jūtu - aukstums velk no visiem kaktiem..." (tagadnes formā) uz "Es jau jutu, es jau jutu - aukstums velk no visiem kaktiem...", ko tāds neadvancētāks lasītājs var uztvert kā pagātnes formu. Tb tad vecākā dēla teiktais: "Ko tu muldi, vecais kraķi!" nebūt vairs nav nejauka un nepateicīga dēla neaudzinātības, slinkuma un nepateicības izpausme, bet gan gluži dabisks WTF?! - tipa, kuru parauj, ko tur vecais kādreiz jutis jaunībā un kāda joda pēc šo atmiņu dēļ nu jāatrauj pakaļu no dīvāna un jāvelkas durvis pārbaudīt?! Interesanti, manā bērnībā šo momentu skolotāji traktēja viennozīmīgi kā pierādījumu vecāko dēlu nejaucībai, bet kā tagad, kad frāzes nozīme mainījusies?

Beidzot sapratu, kāpēc alkohols vairs negaršo un uz visu pofigs - pēc horoskopa esmu nevis auns (biju jau samierinājies), bet gan zivs!

Atveru sievišķžurnālu "Lilit", lai palasītu interviju ar Zanderi (cienu šo tanti). Pirmajā lappusē, blakus redaktores slejai citu titulētu redakcijas dižgaru uzrunas. Izlasot tekstu, ka viena tantīte ap 30 esot Dao meistare, fenšui akadēmiķe, kas vēl tur, kura jau no dzimšanas redzot auras un strādājusi par naudas kurjeru un krāvēju (kā Maksims Gorkijs savulaik: dzīve ir manas universitātes! hehe), tad sajūsmā sēcu. Noteikti būs jāpalūko, ko tad šī raksta (par ko, tas tāpat skaidrs) - kā gešeftterapijas guru un blondeloģijas ōbermeistaru mani visai interesē šādi teksti - rudens depresiju noņem kā ar roku. Un kas gan vairāk vajadzīgs, ja ne laba oma un iespēja kopā ar sievuku izķiķināties no sirds? ;)

Dieva esamības visuzskatāmākais pierādījums redzams logā - uzklausīja tak visus vaimanājošos rešņus, kam saulē grūši, un iedeva vasaru tādu, kāda te ir ik gadu, tb vistipiskāko Baltijas vasaru, kurā saulainas ir tikai pāris dienas mēnesī un tās pašas pirmdienas.

Что значит человек? То ангел, то макака.
Из духа и огня, из мяса и костей.
Кому-то повезет - от сердца и от рака,
А есть еще набор насильственных смертей.

По небу походил, потом на землю падай.
И Шуберт на воде, и выстрел из ружья.
Как дождевой червяк, разрубленный лопатой,
Душа расщеплена на я и тоже-я.

Pieter Bruegel "Selbstmord Sauls" (1562.)
Wien, Kunsthistorisches Museum

( ... tālāk ... )

Bij reiz kāds jauneklis. 1XXX. gadā iestājies vidusskolā, bet pēc gada mācības pārtraucis. Tā paša gada beigās devies uz citu valsti, kur mācījies pusgada kursos izvēlētajā specialitātē. Pēc tam 3 gadus dzīvoja vecākiem uz kakla, līdz apnika - sāka rakstīt mazus rakstiņus specializētiem maztirāžas žurnāliņiem, braukāt pa provinci un uzstāties siena šķūņos ar priekšlasījumiem lauku tantukiem. Viena gada laikā paspējis organizēt un vadīt kursus 3 dažādās, savstarpēji visai attālās apdzīvotās vietās (Bērzē, Rīgā, Liepājā). Šī paša gada rudenī iestājās augstskolā kaimiņvalstī, taču jau pavasarī atgriezās mājās un atkal šiverēja pa provinci kā visādu pašizdomātu kursu instruktors. Vasaru šādi padarbojies, rudenī iestājās citas valsts citā augstskolā (CV raksta, ka to absolvējis), taču jau pēc pusgada atkal figurē dzimtenē, pievērsies biedrību dibināšanai un atkal braukāja pa laukiem ar kaut kādiem priekšlasījumiem. Nākamā gada vasarā beidzot iekārtojās stabilā darbā: vienā biedrībā par instruktoru/lektoru un kādā maztirāžas nozares žurnāliņā par štata darbinieku. Taču jau decembrī par uz likumu pārkāpšanu aicinošu raksteli apcietināts un pāris mēnešus nosēdējis aiz restēm. Pēc atbrīvošanas nākamā gada maijā vasaru veģetējis uz brāļa rēķina, bet rudenī emigrējis uz kādu Eiropas valsti. Iekārtojies darbā provinces skolā par skolotāju, taču jau pēc pāris mēnešiem, nākamā gada pavasarī nezin kāpēc darbu pametis (vai bijis spiests pamest) un vasarā atgriezies dzimtenē pie vecākiem. Uzpildījis maku un nomainījis ancuku, šoreiz emigrēja krietni tālāk. Strādājis pāris mēnešus par melnstrādnieku laukos (tipa, sēnes lasījis). Savā CV uzrāda, ka jau janvārī iestājies augstskolā (interesanti, kur augstskolās uzņem studentus janvārī?), taču jau februārī iestājies citā augstskolā (tas pats jautājums), kuru absolvējis ar "grādu" jau pēc gada (visu cieņu - tur jābūt vai nu ģēnijam, lai gada laikā nokārtotu visu augstskolas kursu, vai arī tā nav bijusi augstskola, bet kārtējie pāris mēnešu intensīvie kursi meksikāņu imigrantiem). Tad pāris mēnešus pastrādājis par menedžeri, darbu zaudējis. Nodibinājis savu uzņēmumu izvēlētajā specialitātē, taču pēc pāris gadiem vājās saimniekotprasmes dēļ bankrotējis (politisku iemeslu dēļ šajā laikā pieprasījums pēc produkcijas, atiecīgi arī ienākumi fantastiski auga, bet bankrotēja tikai tādi, kas nemaz strādāt neprata, tb dzimuši konsultanti un vadītāji). Atgriezies dzimtajā sētā pie vecākiem, taču strādāt nav vēlējies - uzsācis iepriekšējās nodarbes: konsultēt, uzstāties priekšlasījumiem laukos, kādu rakstiņu Dagdas vēstīm uzrakstīt, iesaistījās visās iespējamajās biedrībās un sabiedriskajās organizācijās. Sākās juku laiki, politiskās partijas dibinājās kā sēnes pēc lietus - spēj tikai lekt pareizajā vilcienā, - sabiedriski aktīvi un padomus/konsultēt spējīgi ļaudis strauji uzpeldēja virspusē un šis kunga kļuva par solīdu un leģendām apvītu politiķi. Nuss, manu mazo draudziņ, vai vari bez špikera pateikt, kurš tas ir?

P.S.
Tas nav Šlesers.
P.P.S.
atbilde

Šorīt pamodos mirklī, kad kāda balss man sapnī teica: "Tev jāatrod Tafta koridorus, kas ir ārpus tava prāta". Pirmais, ko daru pēc rīta kapijas un cigaretes, ir matuškā googlē meklēju - wtf Tafta koridori? Googlei tak ar prātu nekāda sakara, tb it kā meklējumu virziens pareizs, tak nekā... ;(((

Fonā TV rit raidījums "nekā personīga". Uzmetu aci un kļuva interesanti - Jaunalksnei to nimbu šamējo skunstnieks slēpti ņirgājoties fonā piezīmējis, jebšu pati tā speciāli/nejauši nosēdusies? :)

Interesanti, cik lieli panākumi krišnaītu misionāriem ir eskimosu, aleutu, čukšu, jukagiru u.c. aiz Polārā loka dzīvojošo ļaužu vidū? Laikam, velc cik bumbierenes un džemperus gribi, tik un tā ja sniegs kur metru biezumā, tad mātei nočieptajā oranžajā paladziņā stilbi salst. Aber bez paladziņa un izskūta paurīša jau Kungam Krišnam kalpot nevar, arī fakts. Man šķiet, ka tā procesēt, draiski dziedot dziesmiņas, grabinot cimbalas, bundziņas un pūšot taurītes kādu -40°C salā sniegputenī pa līdz šekumam pieputinātas pilsētas ielām būtu garīgās uzupurēšanās augstākā pilotāža, par ko vien automātiski pienāktos tiešais pieslēgums Visuaugstākajam un paraušana debesīs, ziemeļblāzmai spīguļojot. Brrr... pirksti stingst, šitās muļķības prātuļojot.