urn:lj:klab.lv:atom1:indulgenceSātana advokāta piezīmesskepse un infantilitāteskepse un infantilitātebuks.artis@gmail.comindulgence2023-07-22T07:14:35Z2023-07-22T07:14:35Zdzīveurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9288592023-07-22T10:13:002023-07-22T10:13:002023-07-22T07:14:35Z2023-07-22T07:14:35ZVīrieša dzīves uzdevums: Veikt Milzu Varoņdarbu (iestādīt koku, dot sievietei dēlu, nogalināt drakonu).<br />Sievietei atliek visādi nieki: izgludināt vīrietim kreklu un bikses varoņdarbam, nospodrināt zobenu un bruņas, pabarot, notīrīt un apsedlot zirgu, pabarot vīrieti pirms varoņdarba, atgādināt viņam par varoņdarba izdarīšanas vietu un laiku, aizvest viņu uz varoņdarbu vietu, noorganizēt drakonu, pēc varoņdarba sakārtot kaujas lauku, nospodrināt zobenu un bruņas, notīrīt zirgu un aizvest uz uz stalli, aizvākt drakona atliekas, uzrakstīt atskaiti soctīklos par to, kā viņas vīrietis veicis varoņdarbu, izmazgāt izgludināt vīrietim kreklu un bikses nākamajam varoņdarbam…dabas katastrofu skaits samazināsurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9285302023-07-18T09:29:002023-07-18T09:29:002023-07-18T16:43:23Z2023-07-18T16:43:23ZLīdz 1960. gadiem dabas katastrofu skaitu pasaulē neviens speciāli neuzskaitīja, līdz ar to par tām neviens neko daudz nezināja. Tikai 1973. gadā Beļģijā izveidoja Centre for Research on the Epidemiology of Disasters (CRED) , kas šobrīd ir nopietnākā šīs jomas pētniecības iestāde pasaulē. Nupat nācis klajā tās izdevuma “CRED Crunch” jubilejas numurs ar rezultātu kopsavilkumu.<br /><br />Izrādās, ka dabas katastrofu skaits kopš 20. gs. beigām samazinās, un 2021. gadā to bijis pusotru reizi mazāk, nekā 1990. gadu beigās. Dabas katastrofu galvenie cēloņi - cikloni, plūdi un ugunsgrēki - pasaulē vērojami arvien retāk. Krītas ne tikai tropu ciklonu frekvence, bet arī to kopējā enerģija. Pēdējā desmitgade uzrāda zemāko dabas katastrofu upuru skaitu laika vienībā visā novērojumu vēsturē (turklāt ne tikai uz vienu iedzīvotāju, bet arī absolūtos skaitļos).<br /><br />Tas ir pretrunā ar ikgadējiem ANO ziņojumiem, kas saprotams - EM-DAT (The Emergency Events Database) izveidoja tikai 1988. gadā, un pirmie gadi tika veltīti katastrofu datu apkopošanu un sistematizēšanu - līdz ar reģistrācijas uzlabošanos, pieauga reģistrēto dabas katastrofu skaits. Gadsimta pēdējā ceturtdaļā, kad reģistrācija jau bija pietiekami korekta, redzams, ka katastrofu skaits samazinās.<br /><br />Via: <a href="https://reliefweb.int/report/world/cred-crunch-newsletter-issue-no-71-july-2023-special-edition-happy-birthday-cred">https://reliefweb.int/report/world/c<wbr />red-crunch-newsletter-issue-no-71-july-2<wbr />023-special-edition-happy-birthday-cred</a><wbr />sabiedrības šķelšana 1919. gada ziemāurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9283322023-07-09T10:22:002023-07-09T10:22:002023-07-09T07:55:31Z2023-07-09T07:55:31Z1919. gada ziemā latviešu rīdīšana pret vācbaltiešiem Pagaidu valdības vārdā pieņēma tik asas izpausmes, ka pat Ulmanis, kurš 1. martā atgriezās no Eiropas, nobijās no pārmērībām un lika Goldmaņa-Paegles grupas izlīmētās proklamācijas steigšus noplēst.<br />----<br />LVVA, 5479. f., 1. apr., 55. l., 143. lp.par ne dienām ar brīvprātīgo vervēšanu Zviedrijāurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9282292023-07-07T09:14:002023-07-07T09:14:002023-07-07T18:40:46Z2023-07-07T18:40:46ZPie Latvijas Republikas dibināšanas interesantu tēlu netrūka, it īpaši tāds Spricis Paegle (Tautas padomē Latvijas neatkarības apvienības priekšnieks, tika izraudzīts par Latvijas Pagaidu valdības pirmā Ministru kabineta tirdzniecības un rūpniecības ministru) - vienlaikus gan kvēls nacionālists, gan agrārsociālists, kas tajos laikos (un arī mūsdienās) latviešu sabiedrībā bija visnotaļ normāli. <br /><br />1919. gada janvāra sākumā viņš ieradās Stokholmā meklēt kādu nebūt palīdzību (praktiski visa Pagaidu valdība, uzbrūkot latviešu sarkanajiem strēlniekiem, devās uz Eiropu, Liepājā atstājot vien Valteru un vēl divus ministrus), un konstatēja, ka privātpersonu grupa ir izveidojusi brīvprātīgo vervēšanas punktu Latvijas bruņotajiem spēkiem (zemessardzei jeb landesvēram). Ar finansēm Pagaidu valdība palīdzēt praktiski nevarēja, toties Paegle akceptēja biroja darbību, piešķirot tam oficiālu statusu. <br />Šajā pat laikā tur ieradās Vidzemes bruņniecības pārstāvis Berlīnē, bijušais landmaršals barons Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873-1938) un piedāvāja palīdzību Pagaidu valdības finanšu problēmu risināšanā. Proti, Vidzemes muižnieki gatavi ieķīlāt savas muižas, lai par iegūto naudu uzturētu biroju, iegādātos brīvprātīgajiem bruņojumu, finansētu to transportu uz Latviju. Izrādījās, ka vācbaltieši jau esot birojam palīdzējuši ar naudas līdzekļiem (fon Štriks ar domubiedriem bija kategoriski pret vācu brīvprātīgajiem no Vācijas - vācbaltu muižniecībai nebija ne mazākās vēlmes nonākt atkarībā no Berlīnes). <br /><br />Tas izraisīja Spricī Paeglē kvēlu sašutumu. Viņš paziņoja (šo paziņojumu publicējot arī laikrakstos), ka muižu īpašnieki neesot tiesīgi savus īpašumus ieķīlāt, jo šādas tiesības esot tikai Latvijas Pagaidu valdībai, kuras vienīgais pārstāvis te esot viņš - komunisti esot muižas nacionalizējuši, un tikko kā Stučkas sarkanie tikšot patriekti, tā muižas pāriešot Latvijas valsts īpašumā. Tad Paegle pieprasīja birojam sniegt darbības finanšu pārskatu, ko saņēma. Atkal sākās skandāls, jo finanšu pārskatā bija skrupulozi uzrādīts, kur un kā iztērēta tā nauda, kas saņemta no Pagaidu valdības, taču ne vārda par to, kā tērēti privātpersonu ziedojumi - tā neesot valsts nauda, tātad valstij gar tās tērēšanu nav daļas. Šādu acīs lēkšanu Paegle nespēja pieciest, un birojs tika aizklapēts ciet. Brīvprātīgo vervēšana Skandināvijā apstājās. <br /><br />Un tas viss brīdī, kad jaunās valsts pastāvēšana karājās mata galā, Pagaidu valdības kontrolē bija vien Liepājas apriņķis, bet latviešu vīriešos neredzēja ne mazāko entuziasmu pieteikties, lai ar ieročiem rokās to nosargātu. Toties tika ieviesta subordinācija un pārvaldes kārtība kā pieklājas.<br />- - - -<br />Sausa informācija: LVVA 5479. f., 1. apr., 55. l., 139.-140. lpp.par tiem protestantiem aizdomājosurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9278792023-07-04T08:43:002023-07-04T08:43:002023-07-04T05:47:32Z2023-07-04T05:47:32ZFrancijā jau septīto dienu plosās masu nekārtības. Principā nekā jauna - franči sāk slikti justies, ja reizi pāris gados neiziet ielās un nepakaujas ar policistiem. Un papurināt valdīšanu nekad nav par sliktu - lai nenoslīkst pašapmierinātībā.<br /><br />Taču šoreiz tie ir imigranti, kas izgāja ielās protestēt par to, ka policisti nošāvuši bēgošu auto zagli Nahalu, kurš savos 17 gados jau 15 reizes tiesāts. Taču tūdaļ labākajās #BLM tradīcijās protesti pārauga vandālismā (tā drīkst tagad teikt?): dedzina automašīnas, izsit dzīvojamo māju stiklus, izlaupa veikalus. Sešu dienu laikā protestētāji izprotestējuši 250 banku nodaļas, 10 tirdzniecības centrus un 200 lielveikalus, 250 tabakas un alkohola veikalus. Paralēli tam nodedzinātas vairākas bibliotēkas (t.sk. Marseļas publiskā bibliotēka - lielākā Francijas dienvidos). Jo katram skaidrs, ka balto kolonizatoru kultūras mantojums tak grāmatās slēpjas. Un, kas interesanti, izdemolēti un izprotestēti vairāki policijas iecirkņi - policisti izrādās visai bezspēcīgi, jo protestētāji pret viņiem aktīvi pielieto šaujamieročus (kas Francijā nav pieejami brīvā tirdzniecībā - naiviem likumdevējiem šķita, ka ja veikalā nepārdos, tad bandīti pie šaujamajiem netiks), kam pretī stāvēt policijai īsti nav aprīkojuma. Kas jauns - vietējie iedzīvotāji sākuši apvienoties grupās, lai pašorganizēti ar beisbola nūjām aizstāvētu savus īpašumus un veselību. Tas, protams, ir nosodāmi, un progresīvos medijos viņus apzīmē kā "ultras" (jo progresīvs cilvēks tak nepretosies ar spēku, ja kāds protesta vārdā viņu vēlas aplaupīt vai piekaut).<br /><br />Te nu man iešāvās prātā konspiratoloģiska doma. Proti, nu negribas ticēt, ka visa pamatā ir ar utopismu bagātināta ļaužu muļķība. Vēlme tomēr ticēt, ka politiskās elites ir gudrākas un savas rīcības sekas paredzēt spējīgas. Varbūt politiķiem jau sen skaidrs, ka lielāko daļu imigrantu asimilēt neizdosies, savukārt sasēdināt tos kuģos un transportēt atpakaļ uz dzimtajām ārēm būtu politiska pašnāvība - atskanēs sociāls kauciens un sāksies vegānmarksistu protesti? Varbūt kāds attapīgs prāts Elizejas laukos ierosinājis dod BLM rasistiem un pārējiem kreisajiem pilnu vaļu - lai viņu ideju un rīcības sekas pamazām noved sabiedrību līdz tādai baltkvēlei, ka tauta pati pieprasīs ieviest ārkārtas stāvokli un uzticēt armijai imigrantu piespiedu izvadīšanas misiju? Vienkārši jāsagaida, lai sabiedrība pati to pieprasa.par 1939. gada speciālo "pretuzbrukuma" operācijuurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9276002023-06-30T11:02:002023-06-30T11:02:002023-06-30T08:06:23Z2023-06-30T08:06:23Z1939. gada vasarā Vācijas avīžu virsraksti:<br />- " Ir jāatbild! Polija pauž arprāta vēlmi sagraut mieru un tiesiskumu Eiropā!"<br />- "Varšava draud bombardēt Dancigu - Polija sajukusi prātā!"<br />- "Poliju pārņēmis haoss, vāciešu ģimenēm jāglābjas bēgot!"<br />- "Polijas armija tuvojas robežai ar Vāciju!"<br />- "Polijas spēlēšanās ar uguni var aiziet par tālu!"<br />- "Poļi apšaudījuši trīs mūsu pasažieru lidmašīnas!"<br />- "Dancigas koridorā liesmās vācu zemnieku mājas!"<br />- "Poliju pārņēmis militarizācijas trakums - armijā mobilizēti 150 000 vīru!"<br />- "Polijas armijas vienības tiek pārdislocētas uz pierobežu!"<br />- "Haoss un vardarbība Augšsilēzijā!"<br />1. septembrī Vācijas avīzes vēsta, ka Polija piespiedusi Vācijas bruņotos spēkus sākt "pretuzbrukumu". <br />7. septembrī publicēts dekrēts par nopietnu kriminālatbildību par Vācijas bruņoto spēku diskreditēšanu un apdraudēšanu.<br />11. septembrī praktiski visās avīzēs centrālais virsraksts "Poļi paši bombardē Varšavu!"<br />14. septembrī Vācijas bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumā presei teikts, ka poļu nacionālistu pretošanās spiež Vācijas bruņotos spēkus izmantot visus iespējamos līdzekļus, tai skaitā aviobombardēšanu un artilēriju, lai piespiestu poļus saprast viņu "rīcības bezjēdzīgumu".<br />Avīzes raksta, ka Polijas valdība pārkāpj visus iespējamos starptautiskos likumus, ar varu piespiežot civiliedzīvotājus ņemt rokās ieročus un aizstāvēt galvaspilsētu.<br />21. septembrī sauszemes spēku virspavēlnieks ģenerālis fon Brauhičs paziņoja, ka "pretuzbrukums" Polijai ir beidzies.<br />4. oktobrī prese raksta, ka "Anglijai jāuzņemas visu atbildību par Varšavas provocēšanu pretoties". "Volkische Beobachter" šodienas virsraksti: "Vācija tiecas pēc miera", "Mums nav nekādu agresīvu plānu pret Franciju un Angliju", "Nepieciešama visu Eiropas valstu sadarbība", "Priekšlikums rīkot miera konferenci".<br />- - - -<br />Shirer W. Berlin Diary: The Journal of a Foreign Correspondent, 1934-1941. - Alfred Knopf: New York, 1941<br /><br />P.S.<br />Kā man skaidroja cibas gudrie prāti: ja karš nav pieteikts, kara nemaz nav, ir "specoperācija" (šai gadījumā specpretuzbrukums).ticības spēks - mēs varam nevaramurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9273992023-06-22T11:20:002023-06-22T11:20:002023-06-22T08:33:52Z2023-06-22T08:33:52ZVisai interesanti vērot, ka tie paši ļaudis, kuri ar kvēlu sašutumu noliedzoši reaģē uz vācbaltiešu vidē 1920. gados valdošo snobisko domu, ka latvieši neesot pietiekami izglītoti un civilizēti, lai vieni paši uzturētu un attīstītu valsti, tie, sākot runāt par mūsdienām, izplūst vaimanās, ka valsts nerealizējusies, zinātne bedrē, izglītība bedrē, lauksaimniecība bez dotēšanas nespēj pastāvēt, rūpniecības nav, elite caurcaurēm korumpēta un vissirslikti. Pie tam kognitīvā disonanse viņus nemoka. Lūk, ticības mantru spēks!manabalss.lvurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9270292023-06-20T11:04:002023-06-20T11:04:002023-06-20T08:05:03Z2023-06-20T08:05:03ZVidējā latvieša iknedēļas manabalss.lv tabula pilsoniskajai līdzalībai iekšpolitikā un dzīves uzlabošanā:<br />pirmdien aizliegt: ________________<br />otrdien aizliegt: __________________<br />trešdien aizliegt: _________________<br />ceturtdien aizliegt: _______________<br />piektdien aizliegt: ________________<br />sestdien aizliegt: _________________<br />svētdien aizliegt: _________________Stambulas konvencijaurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9269152023-06-16T09:22:002023-06-16T09:22:002023-06-16T06:24:06Z2023-06-16T06:24:06ZKūpinot rīta dūmu, iešāvās prātā jautājums, proti, ja cilvēces dalījums dzimtē/dzimumos ir sociāls kostrukts, tb tikai galvās, tad vai konvencijas autori, kas pieturas pie tradicionālā dalījuma, nav atpakaļrāpulīgi konservatori?daži burtiņi par krievu valoduurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9264742023-06-16T09:07:002023-06-16T09:07:002023-06-16T08:39:29Z2023-06-16T08:39:29ZKopš 17. gs. otrās puses civilizētās pasaules "lingua franca" bija franču valoda - visas Eiropas elites runāja franciski, tā bija zinātnes, filosofijas, diplomātijas un kultūras valoda. Tad nāca Lielā franču revolūcija, un franču valodu sāka uztvert nevis kā aristokrātu, bet kā salašņu revolucionāru valodu, un tā zaudēja savu pievilcīgumu, tradīcijas dēļ saglabājoties vien starptautiskajā diplomātijā. <br /><br />Tās vietu 19. gs. beigās ieņēma vācu valoda, kas kļuva par starptautisku zinātnes, tehnoloģiju un daļēji arī uzņēmējdarbības valodu. Tā dominēja gan Eiropā, gan ASV, kur izceļotāju no vācu zemēm bija skaitliski krietni vairāk, nekā no Anglijas. Ir pat leģenda, ka Kongresā bijis balsojums par to, kādu valodu lietot valsts iestāžu lietvedībā - vācu vai angļu, - un tikai ar vienas balss pārsvaru nostiprinājusies angļu valoda (leģenda vēsta, ka vācu deputātu viltnieki pa ceļam uz sēdi ievilinājuši krodziņā un tā piedzirdījuši, ka šis līdz balsošanai nav ticis).<br /><br />Tad 1914. gadā sākās 1. pasaules karš. Sākās masveida norobežošanās no vācu valodas kā agresorvalsts valodas. Pat Lielbritānijas un Īrijas apvienotajā karalistē valdošā Saksijas Koburgas un Gotas dinastija mainīja savu "uzvārdu" uz Vindzoru dinastiju (pēc karaliskās rezidences nosaukuma). ASV Frankfurtes maizītes pārdēvēja par hotdogiem, vācu izcelsmes amerikāņi sāka mainīt uzvārdus: Šmiti pārtapa par Smitiem, Šnaideri - par Teiloriem, savukārt virknē pavalstu aizliedza publiski runāt vāciski. Ohaijo, Aijovas un Nebraskas pavalstīs vācu valodu aizliedza pat privātskolās mācīt (likumu atcēla 1923. gadā). Punktu pielika 2. pasaules karš - vācu valoda no starptautiskās aprites praktiski izzuda. Kad Vācija sāka Izraēlai maksāt kompensācijas par holokaustu, šo vēl nabadzīgo valsti pārņēma politiskas batālijas un masu demonstrācijas - iedzīvotāju vairākums bija kategoriski pret "vācu" naudu, lai cik tā būtu nepieciešama, jo tā bija "vācu".<br /><br />Tā kā šī brīža tendence maksimāli norobežoties no fašistiskās Krievijas, ieskaitot krievu valodu, nav nekas īpašs. Starptautiskajā zinātnē krievu valodas īpatsvars ir nulle komats, krievu valoda diplomātijā interesē vien psihiatrus - tai izzūdot no aprites, nekas netiek zaudēts. Jā, literatūras vēstures pētniekiem šķiet interesants t.s. sudraba laikmets krievu literatūrā - aizpagājušā gs. otrā puse, kad šajā kargo kultūras reģionā parādās neliela plejāde interesantu rakstnieku (koskaitā 3: Tolstojs, Dostojevskis, Čehovs), kuri gan kopē franču un vācu literatūru, taču vietējais kolorīts un jaunpienesumi žanrā, nenoliedzami, tiem piešķir interesantumu un oriģinalitāti. Nu un daži komponisti. Taču tas interesē vien šauru pētnieku loku, jo, atgādināšu, tas ir AIZPAGĀJUŠAIS gadsimts. Pēdējos 100 gadus ja Krievijas ekonomiskais īpatsvars pasaulē ir 1,5%, tad "kultūras" nozīmīgums ir nozīmīgs vien šiem pašiem. Savukārt Latvijas palikšana Krievijas "kultūras" un informatīvajā telpā vien kavē mūsu civilizēšanos un iekļaušanos Eiropā.vasarniekiurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9261832023-06-02T13:58:002023-06-02T13:58:002023-06-02T10:58:59Z2023-06-02T10:58:59ZJa skolēns visu mācību gadu ir bumbulējis un rezultātā nesekmīgs, tad viņam ir "vasaras darbi" 2 nedēļu garumā, kuros šis saņem minimālo sekmīguma vērtējumu un tiek pārcelts uz nākamo klasi. Man tā subjektīvi šķiet, ka ja kāds spēj 2 nedēļās apgūt gada vielu, tad viņš ir ģēnijs. Tā kā šī prakse ir vispārēja, ģenialitāti atmetam. Tad rodas jautājums: priekš kam vispār skolā jāpavada 12 gadi, ja pamatskolas un vidusskolas mācību vielu minimālā līmenī var apgūt 24 nedēļās?<br />P.S.<br />Jāatzīst, visi 2 nedēļās to nokārtot nespēj. Tad tas pats atkārtojas augustā. Ja nenokārtos augustā - skolēnu pārceļ uz nākamo klasi arī ar nesekmību vienā priekšmetā (principā vairākos, taču pārējie skolotāji atmet ar roku un ieliek 4, lai pašiem vieglāk), taču visu mācību gadu skolotājam jāvada viņasm individuālā iepriekšējā gada vielas apgūšana. Lieki piebilst, ka pašam skolēnam no tā ne silts, ne auksts - noklaustās, kā tantes baras, un bumbulē tālāk, - jo zina, ka agri vai vēlu pieaugušie neizturēs un sataisīs šim liecību kā vajag.Uzmundrinājuma vārdi pavasara skrējējiem:urn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9257402023-04-06T07:58:002023-04-06T07:58:002023-04-10T16:38:07Z2023-04-10T16:38:07Z1. skrējiens parasti ilgst krietni ilgāk par divām minūtēm<br />2. skriet var arī viens pats<br />3. skriet var uzreiz kā gribās, nevis 2 h pierunāt partneri to darīt kopā<br />4. skrējienam nav 'kritisku" dienu<br />5. skriet var 3-4 reizes dienā<br />6. skriet var katru dienu<br />7. lai skrietu, pirms tam nav nepieciešams pirms tam iereibt<br />8. skriešanas laikā nevajag ne no viena slēpties<br />9. atrast skriešanas partneri ir daudz vienkāršāk<br />10. neviens neskatās nīgri uz viena dzimuma skrējējiem, kas skrien kopā<br />11. neviens neskatās ar skaudību uz skrējēju, kas skrien grupā ar vairākām sievietēm<br />12. neviens neskatās ar nosodījumu uz skrējēju, kas skrien grupā ar vairākiem vīriešiem<br />13. skriešanas partnerus var mainīt katru dienu, rītu vai vakaru - neviens neapvainojas<br />14. skrienot pat var iepazīties<br />15. skrienot divatā, nevienam no jums neizdosies "izlikties par baļķi"<br />16. tavs prieks par skriešanu nav atkarīgs no līdzskrējēja<br />17. jūs ar partneri policija nesodīs par skriešanu neatļautā vietā<br />18. nākamajā dienā pēc skriešanas neviens negaidīs, ka zvanīsi vai rakstīsi<br />19. pēc skriešanas droši var izteikt savas domas, kas otram jāpilnveido skriešanas tehnikā<br />20. kopīgs skrējiens nedraud ar infekciju<br />21. lai labi skrietu, nevajag vilkt labāko push-up krūšturi<br />22. kopīga skriešana neuzliek nekādas saistības<br />23. partnere neapvainosies, ja beigsi kopīgu skrējienu ātrāk nekā viņa<br />24. pirms kopīgas skriešanas var neskūt kājas<br />25. neviens nerauc degumu, ja pirms skrējiena nav būts dušā<br />26. to, kurš visātrāk aizskrējis, pat apsveic!Katljans, kisadu tlinkītu vadonisurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9254862023-03-19T22:25:002023-03-19T22:25:002023-03-19T20:28:21Z2023-03-19T20:28:21Z«Kad dzelzs tauta - krievi, - ieradās mūsu zemē [Aļaskā] ar kuģiem, kas bija daudz lielāki par kanoe laivām, viņiem bija ieroči, kas spļāva dūmus un dārdēja kā pērkons. Uz viņu kuģiem bija liels ierocis, kas meta dzelzs lodes, kas sašķaidīja koku stumbrus skaidās. Tik varena spēka priekšā Katljans, kisadu tlinkītu vadonis, samierinājās un atdeva atnācējiem visas kažokādas un zvērādas un visus vērtīgos īpašumus, ko tie prasīja.<br /><br />Lai gan dzelzs tauta neaizgāja, starp tlinkītiem un bārdainajiem svešiniekiem vienu laiku bija miers. Tlinkiti mainīja zvērādas pret pērkona ieročiem un patronām un iemācījās ar šiem ieročiem nogalināt dzīvniekus.<br /><br /><a name="cutid1"></a>Tad dzelzs tauta uzcēla sev ciematu un atveda tur dzīvot savas ģimenes no zemes, kur saule noriet. Reiz Katljana brāļadēls apmeklēja šo ciemu un ieraudzīja kāda dzelzs vīra meitu, un to iemīlēja. Viņš sekoja viņai līdz mājai, kur tā dzīvoja, un centās meiteni izpirkt par kažokādām. Bet meitenes tēvs sadusmojās un padzina viņu. Kad Katljana brāļadēls mēģināja meiteni nozagt, dzelzs vīri viņu nogalināja.<br /><br />Šis brāļadēls bija Katljanam kā dēls, un pie pirmās izdevības vadonis nogalināja vienu no dzelzs tautas dēliem. Šo cilvēku vadītājs Baranovs nosūtīja Katljanam ziņu, pieprasot, lai viņš padodas, citādi visus tlinkītus Sitkas krastā iznīcinās ar ieročiem, kas izvirdina dūmus un metāla gabalus.<br /><br />Katljans sasauca savus vīrus, un viņi sāka būvēt dubultu sienu no lieliem ciedriem, starp abām sienās saberot plakanus akmeņus. Viņi pārcēla savus namus aiz šīm sienām. Drīz pēc tam dzelzs vīri ieradās ar kuģi, lai viņus iznīcinātu. Desmit reizes tie šāva ar saviem lielajiem ieročiem, kas meta dzelzs lodes, pa ciedru un akmens sienām. To vadītājs Baranovs aicināja no kuģa Katljanu padoties, taču Katljans skaļā balsī atbildēja, ka to nedarīs. Tad dzelzs vīri vēl vairāk sāka šaut pa ciedru un akmens sienām.<br /><br />Dzelzs vīri trīs mazās laivās izcēlās krastā, nesdami šautenes un dzelzs asmeņus. Katljans izveda savus vīrus viņiem pretī. Dzelzs vīri šāva pēc komandas, bet tlinkiti šāva uz viņiem neskaitāmas reizes. Tlinkiti ātri izmeta tukšas patronu čaulītes un atkal šāva. Viņi nogalināja daudz dzelzs cilvēku. Tikai tie, kas apsargāja laivas, spēja atgriezties uz kuģa. Tad karakuģis aizpeldēja.<br /><br />Divus mēnešus tlinkiti strādāja, nostiprinot savu ciematu, bet pēc tam dzelzs cilvēki atkal ieradās ar diviem karakuģiem. Šoreiz viņi šāva pa ciedru un akmens sienām no abām pusēm. Baranovs kliedza: “Katljan, vai tu vēl esi dzīvs?” “Jā,” virsaitis atbildēja, “es nebaidos no lielgabaliem, kas šauj uz mani.” Atkal dārdēja lielgabali, un dzelzs vīri laivās devās uz krastu. Un atkal Katjans aizveda tlinkītus pret svešiniekiem. Arī šoreiz viņi nogalināja daudzus no tiem, ieguba viņu šautenes, jakas, cepures un zobenus. Abi karakuģi aizpeldēja, neko nepanākuši.<br /><br />Pagāja laiks, un dzelzs vīri atkal atgriezās - šoreiz mazā kuģītī zem balta pamiera karoga. Bez jebkādiem ieročiem Baranovs izkāpa krastā zem pasaules karoga. "Katljan" - viņš sauca, - "vai tu vēl esi dzīvs? Katljans izgāja no nocietinājuma neapbruņots. "Jā" - viņš atbildēja, - "es vēl esmu dzīvs. Es uzvarēju. Tagad tu vari mani nogalināt." “Es tev atnesu dāvanas,” - Baranovs atbildēja. Viņš deva Katljanam kamzoli, pārtiku, rumu un patronas, un lūdza mieru. Pēc tam dzelzs tauta vairs neapspieda Sitkinas tlinkītus. Tlinkitiem nu bija skaidrs, ka ar dzelzs tautu miers iespējams tikai tad, kad tiem turas pretī."<br /><br />Via: Зорин А.В. Катлиан, вождь Киксади. СПб.; М.: Первые Американцы, 2023melns, nekaunīgs alkoholiķis, skandēja rupju repu, mira apšaudēurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9254322023-03-18T09:36:002023-03-18T09:36:002023-03-18T07:38:35Z2023-03-18T07:38:35ZKas tas par personāžu: melns, nekaunīgs alkoholiķis, skandēja rupju repu, uzskatīja, ka visa pasaule viņam parādā, visus strīdus risināja ar šaušanu? Nē, tas nav Džordžs Floids, kā kāds varētu padomāt, tas ir dižākais krievu dzejnieks:<br />1816. gads <br />– Puškins izsauca uz dueli savu tēvoci, huzāru rotmistru Pāvilu Hanibālu, jo tas ballē pārlieku daudz dejojis ar Lokašovas jaunkundzi, uz kuru metis acis pats Aleksandrs. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1817. gads <br />- Puškinu izsauc uz dueli tā draugs, huzāru poručiks Pjotrs Kaverins, jo Puškins leibgvardes huzāriem veltījis ņirdzīgas dzejas rindas. Mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Pēc tam Puškins izsauca uz dueli Nikolaju Turgeņevu, kurš Aleksandra rīmes par valdību bija nosaucis par lētām, bet pašu autoru par liekēdi, kurš vispirms izdīc pabalstu, bet pēc tam gāna pabalsta devēju. Mierizlīgums: Puškins atvainojās, duelis atcelts.<br /><a name="cutid1"></a>1819. gads bija ražīgs. <br />- Izsauca uz dueli dzejnieku Kondratiju Riļejevu, jo tas salōnā bija publikai pārstāstījis grāfa Fjodora Tolstoja joku par mūsu varoni, ka tas dzērumā aizturēts, aizvests un slepeno kanceleju un tur vispirms nopērts, bet pēc tam tikai noskaidrota persona. Abi duelanti izšāva viens uz otra pusi, bez rezultāta. <br />- Tad izsauca uz dueli pašu grāfu Tolstoju. Abi viens otram veltīja dzelīgas epigrammas, taču grāfs neatzina oponentu par dueļa cienīgu. <br />- Kad varonis apspēlēja jēlu jociņu par sava drauga Vilhelma Kihelberga uzvārdu, tas viņu izsauca uz dueli. Abi šāvās ar pistolēm, taču viens otram netrāpīja.<br />- Puškins izsauca uz dueli Modestu fon Korfu, kurš bija licis suņu puišiem nopērt Puškina sulaini Ņikitu, kurš dzērumā bija līdis pie Korfa sulaiņa kauties. Korfs paziņoja, ka viņš par tādiem niekiem nešaujas. <br />- Tad Puškins izsauca uz dueli majoru Deņisoviču, jo tas, kad Aleksandrs dzērumā teātrī publiski apsaukāja aktierus uz skatuves rupjībām un meta primadonnai ar sapuvušiem tomātiem, lika dižajam dzejniekam aizvērties un uzvesties kā inteliģentam cilvēkam pieklājas. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1820. gads<br />- Kišiņevā traktierī sakāvās ar ulānu virsniekiem grāfu Fjodoru Orlovu un Alekseju Aleksejevu, proti, Aleksandrs traucēja šiem biljarda spēli, beigās ar bumbu iemeta Orlovam. Virsnieki dzejnieku izmeta pa durvīm, paātrinot tā inerci ar kājas spērienu pa nedzejisku vietu. Pēc brīža Puškins ielauzās biljarda zālē, bruņojies ar pistolēm, un draudēja visus nošaut – rezultātā duelis. Otrā rītā noskaidrojies, Puškins atvainojās, mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Taču dzīvei jautrības pietrūka, un Puškins ar piedāvājumu izkauties uzbāzās jēgeru štabskapitanam Ivanam Dragunovam. Proti, paņēmis rapieri, esot planējis pa kluba telpām, imitējot dažādas paukošanas pozas. Šajā brīdī ienācis Dragunovs, kuram mūsu varonis, pat neapsveicinoties, sācis lēkāt apkārt un bakstīt ar rapieri, aicinot duelēties. Dragunovs nīgri nošņācis, ka neesot vaļas ākstīties un devies tālāk, taču Puškins nav to ļāvis. Rezultātā kapitans ar roku atsitis rapiera cirtienu un ar dūri notriecis dzejnieku no kājām. Pēc tam mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Tajā Puškins izsaucis uz dueli kādu Kišiņevas grieķi (vārdu annāles nav saglabājušas), kurš krodziņā pie vīna kausa atļāvies paust izbrīnu, ka dižais dzejnieks nav lasījis kādu grāmatu, par ko bijusi saruna. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1821. gads<br />- Puškins izsauca uz dueli kādu francūzi, baronu de S… (vārdu annāles nav saglabājušas), iemesls nezināms. Mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Taču francūži dzejniekam iepatikās, un nākošo tas uz dueli ar zobeniem izsauca kādu Degiljī (Deguilly). Tas, dzejniekam par lielu īgnumu, atteicās, pie tam vēl paziņoja varas iestādēm, ka viņam viens traks kauslis uzbāžas.<br />1822. gads arī bija ražīgs<br />- Puškins krogā pārsolīja kazino orķestrantiem honorāru, un tie jēgeru pulka komandiera Semjona Starova pasūtītās kadriļas vietā sāka atskaņot Puškina pasūtīto Mazurku. Abi divas reizes šāva, taču netrāpīja ne viens, ne otrs. <br />- Tā kā virsnieki bija nepatīkami atsaucīgi uz duelēšanos, nākamajā reizē Puškins izsauca uz dueli 65 gadus veco valsts padomnieku Ivanu Lanovu, kurš viņu bija nosaucis par pienapuiku tāpēc, ka dzejnieks visu laiku jaucās sarunā ar dzēlīgām piezīmēm. Mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Pēc laika Puškins, viesojoties moldāvu bajāra Todoraki Balša mājā, pie viesību galda izteica virkni jēlību namamātei, bet kad vīrs iejaucās, izsauca to uz dueli. Uzzinājis par to, Besarābijas vietvaldis ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja iemest tautas dzejnieku karcerī izgulēt dzērumu un apdomāt savu uzvedību. <br />- Taču jau pēc mēneša Puškins izsauca uz dueli moldāvu muižnieku Karlu Prunkulo – abi bija sekundanti kādā duelī, un Prunkulo Puškina prāt nebija izturējies ar pienācīgu cieņu dueļa noteikumu apspriešanā. Mierizlīgums: duelis atcelts. <br />- Tad Puškins pie viesību galda sastrīdējās ar 67 gadus veco senatoru, grāfu Severīnu Potocki un, tā kā grāfs nepiekrita tautas ģēnija argumentiem, izsauca to uz dueli. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />- Puškins pie galda, dzirdot štabskapitana Rutkovska stāstu par 3 mārciņas smagiem krusas graudiem, nosauca stāstītāju par meli, bet tas viņu – par neaudzinātu un pārlutinātu puišeli. Uzzinājis par gaidāmo dueli, ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja iemest tautas dzejnieku karcerī apdomāt savu uzvedību.<br />- Tad puškinu savas laulātās - trakoti smukas čigānietes vārdā Ludmilas, - gultā pieķēris Kišiņevas uzņēmējs Inglezi un izsaucis uz dueli. Uzzinājis par gaidāmo dueli, ģenerālis Ivans Inzovs pavēlēja varonim sēdēt pāris dienas mājas arestā, duelis atcelts.<br />1823. gads<br />- Puškins publiski nosauca kvartirmeistara nodaļas praporščiku Aleksandru Zubovu par blēdi, jo tas viņu vinnēja kārtīs. Duelī Zubovs pretiniekam netrāpīja, savukārt Puškins atteicās šaut, vien painteresējās, vai apvainotais guvis gandarījumu.<br />- Puškins izsauca uz dueli moldāvu rakstnieku Janko Russo. Tas bija atgriezies dzimtenē pēc 15 gadu dzīves Parīzē, momentā nonāca vietējās sabiedrības uzmanības centrā un trakoti nepatika Puškinam, kurš to nolēma pārmācīt. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1824. gads<br />- Puškina duelis ar nezināmu pretinieku (par to zinām vien no Aleksandra Turgeņeva vēstules kņazam Vjazemskim). Puškins neesot trāpījis, pretinieks no sava šāviena atteicies.<br />1826. gads<br />- Puškins pie kāršu galda sastapās ar savu seno nedraugu grāfu Fjodoru Tolstoju, apvainoja to par kāršu blēdi un izsauca uz dueli. Tā kā Tolstojs bija pieredzējis duelants un lieliski prata rīkoties ar visa veida ieročiem (dueļos bija nogalinājis 11 pretiniekus), iejaucās abu draugi un viss beidzās ar mierizlīgumu – Puškins atvainojās.<br />1827. gads<br />- Puškinu izsauca uz dueli muižnieks Vladimirs Solomirskis, jo dzejnieks viesībās kņaza Urusova namā atļāvās jēli tenkot par grāfieni Annu Bobrinskuju. Iejaucās abu draugi un viss beidzās ar mierizlīgumu – Puškins atvainojās.<br />1828. gads<br />- Puškins izsauca uz dueli 55 gadus veco izglītības ministru kņazu Aleksandru Goļicinu, kurš viņu neesot pratinājis ar pienācīgu cieņu par dzejoli “Gabrieliāde” (Гаврилиада). Kņazs dzejnieka prasību ignorējis, tā kā Puškinam nācās gandarīties ar indīgām epigrammām par ministra iespējamo homoseksualitāti.<br />- Puškins izsauca uz dueli Francijas vēstniecības otro sekretāru Marī de Lagrenē (Marie de Lagrené). Dzejnieks ballē bija pavairāk iedzēris un, aplidojot grāfieni Agrafenu Zakrevskuju, viņam šķita, ka diplomāts esot mūzai iečukstējis ausī: “Ak, sūtiet taču viņu dillēs!” De Lagrenē apgalvoja, ka vajagot mazāk dzert, neko tādu viņš neesot teicis. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1829. gads<br />- Puškins izsauca uz dueli ārlietu ministrijas kambarjunkuru grāfu Aleksandru Hvostovu, kurš neesot bijis sajūsmā par Puškina dzejas rindām “Viesnīcā vien cūkas, tarakāns, un kambarjunkurs grāfs Hvostovs”. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1836. gads<br />- Puškins izsauca uz dueli grāfu Vladimiru Sollogubu, jo tas uz Natālijas Puškinas iesmiešanu par viņa nelaimīgo mīlu atbildējis, ka dāmām, kuras sen jau kā aizmirsušas, kā ir mīlēt un būt mīlētām, neklājas ņirgāties par citu jūtām. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />- Puškins izsauca uz dueli dabaszinātnieku un ārlietu ministrijas ierēdni Semjonu Hļustinu, kurš visai kritiski atļāvies izteikties par dižgara dzeju un uzvedību. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />- Puškins izsauca uz dueli kavaliergvardes pulka virsnieku Žoržu de Antesu (Georges-Charles de Heeckeren d'Anthès), jo bija manījis baumas, ka tam patīk Aleksandra sieva Natālija vairāk, nekā piedienētos. Duelis atcelts, jo Žoržs bildināja Puškina sievasmāsu Jekaterinu Gončarovu.<br />- Puškins izsauc uz dueli kavalērijas ģenerāli, kņazu Nikolaju Repņinu-Volkonski, kurš nicīgi izteicies par dzejnieka talantu. Mierizlīgums: duelis atcelts.<br />1837. gads<br />- Puškinu izsauca uz dueli Nīderlandes sūtnis barons Jakobs van Hekerns, jo Puškins ļoti rupjiem vārdiem to bija aizskāris. Savā vietā uz dueli sūtīja audžudēlu Žoržu de Antesu. Dueļa rezultāts: de Antess smagi ievainots labajā plecā un kontuzēts, Puškinam lode sašķaidīja gūžas locītavu un ieurbās vēderā (tajos laikos neārstējams ievainojums).<br />P.S.<br />Man domāt, jābrīnās, ka dižais dzejnieks ar šādu dzīvesveidu vispār tik ilgi novilka, nevis par to, ka beigu beigās saņēma lodi vēderā.pavasarisurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9249892023-03-12T08:14:002023-03-12T08:14:002023-03-12T06:15:17Z2023-03-12T06:15:17ZRuncis Rūsiņš apjucis sēdēja uz apsinigušā šķūnīša jumta. Oliņas sala, pēdas stinga, spalva stāvus, un acīs izmisums. Viņš izmisis kliedza pret debesīm: "Un kur? Kur pavasaris, es jums jautāju?! Cik var! Es vairs tā nevaru! Kas tad tā par valsti?! Levits un Kariņš! Kad būs pirmie sniegpulkstenīši, kad beidzot dzirdēšu putniņu čivināšanu? Kur? Kur tas viss ir? Es pat ne par atkusni! Sniegs! Visur tas sasodītais sniegs! Tā ir ņirgāšanās! Cilvēki saka, ka nāk pavasaris! Melo! Nekaunīgi melo! Esmu pārguris no šiem nebeidzamajiem meliem!"<br />Tikmēr cilvēki ar apbrīnu vēroja jauko, pūkaino radījumu un smaidot sacīja viens otram: "Ak, kā kliedz! Pavasari saodis. Kaķus nepiemānīsi, tie jūt, ka tuvojas!"1918. gada 19. februāra deportācijaurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9247732023-02-21T08:45:002023-02-21T08:45:002023-02-21T06:45:59Z2023-02-21T06:45:59Z1918. gada 19. februārī Vidzemē sākās masveida vācbaltiešu aresti, pamatojoties tikai uz etnisko piederību, deportējamo sarakstos iekļaujot pat sirmgalvjus, sievietes un bērnus. Lēmumu deportēt vācbaltiešus kā "kontrrevolucionāru" grupu pieņēma t.s. "Iskolats" (Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja) 18. februāra sēdē.<br />Arestētajām personām vispirms atņēma naudu un vērtslietas, pēc tam ieslodzīja līdz brīdim, kad bija sakomplektēta lielāka arestēto grupa nosūtīšanai uz Valku, lai no tās pa dzelzceļu cauri Pleskavai nogādātu tālāk Iekškrievijā. Valkas dzelzceļa stacijā iedzīvotāju deportācijai bija norīkoti neapkurināmi preču vagoni. Arestu un izsūtīšanas laikā norisinājās arī vairākas cilvēku nošaušanas, kuru laikā nonāvēja vismaz 26 personas.<br />Vagoni nebija piemēroti cilvēku pārvadāšanai, turklāt tie bija tik pārpildīti, ka nebija iespējams apgulties. Naktis bija aukstas, taču vagonos gaiss ātri sasila. Dvašas garaiņi pie aukstajiem vagona griestiem kondensējās un pilēja uz braucēju galvām. Ernsts Hoiningens-Hīne savā dienasgrāmatā 1918. gada 19. februārī rakstīja: “Neko nezinājām par savas vardarbīgās arestēšanas iemesliem. [..] Ārā bija ap 25 grādu sals. Mūs ievietoja neapkurinātos preču vagonos, kuru grīdu klāja netīra ledus kārta. Arī sienas bija viscaur noklātas ledus kristāliem. Mums paveicās, ka varējām izmantot vagonā atstāto koka dēli par sēdekli. [..] Par gulēšanu nevarēja būt ne runas.” Lai novērstu mēģinājumus bēgt, sardze neļāva atvērt vagonu durvis pat gaisa apmaiņai. Arī apgāde ar pārtiku bija nepietiekama. Šādu apstākļu dēļ daudzi ceļā uz nometinājuma vietām saslima ar smagām saaukstēšanās slimībām un cieta no pilnīga totāla izsīkuma. <br />Deportētie no Rūjienas, Smiltenes un Alūksnes nonāca Maskavā, Butirkas cietumā, savukārt Cēsīs, Valmierā un Valkā apcietinātie nonāca Jekaterinburgas cietumā. Pēdējo stāvokli kaut nedaudz atviegloja tas, ka Petrogradā šim ešelonam bija pievienojušies Zviedrijas Sarkanā Krusta misijas pārstāvji, kas iespēju robežās rūpējās par arestēto apgādi ar pārtiku, zālēm, siltu apģērbu un segām.<br />Situāciju glāba Krievijas kapitulācija karā: 1918. gada 3. martā noslēgtā Brestļitovskas miera līguma 6. punkts noteica, ka Krievijai jāatbrīvo deportētie Igaunijas un Vidzemes iedzīvotāji un jāļauj tiem atgriezties mājās. Tomēr realitātē komunistu varas iestādes vēl ilgi lika tam dažādus šķēršļus.par egalitārismuurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9246592023-02-21T08:12:002023-02-21T08:12:002023-02-21T06:13:02Z2023-02-21T06:13:02ZMarksisma, tāpat kā citu egalitārisko teoriju utopiskums ir vēlme apgriezt no galvas uz kājām lietu dabisko kārtību, padarot par labākajiem sliktākos: “kurš bija nekas – kļūs par visu”. Sauklis ir absolūti bezjēdzīgs. Tas vienkārši nav iespējams: vietu "augšā" vienmēr ir maz, un, pat pilnīgi iznīcinot visu līdzšinējo politisko eliti, 99% "apakšējo" vienmēr paliks iepriekšējā kvalitātē. Savukārt, mākslīgi virzot pie varas sliktākos (tos, kuri nespēj saviem spēkiem sasniegt šo statusu), šādu cilvēku vadība nevar būt efektīva. Viņu bērni, kas būs izauguši jau “augšā” un zināmā mērā “kulturizējušies”, protams, būs rīcībspējīgāki, bet mazbērni – vēl jo vairāk. Bet tad tos atkal vajadzēs aizstāt ar tiem “kas nav nekas”, lai saglabātu principu. Jā, lai panāktu kādu nebūt rotāciju, ir izdomāta demokrātija, kas tikai pierāda tās utopiskumu: pirmā demokrātiski ievēlētā vadītāju paaudze ir dumja un funkcionē slikti, tad parādās "profesionāli" politiķi, vēl pēc tam politiķu "dinastijas". Dabisks/normāls sociālais "isteblišments" vienmēr iedzimts.urn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9242232023-02-11T11:38:002023-02-11T11:38:002023-02-11T09:45:24Z2023-02-11T09:45:24ZViens no lielākajiem zobenvaļu (Orcinus orca) jeb plēsoņdelfīnu populācijas apdraudējumiem ir pārlieku liela bērnu aprūpe. Proti, mātes sevi visu velta dēlu aprūpei, un turpina par tiem gādāt arī tad, kad tie jau pieauguši, pašas atsakoties pāroties un turpināt populāciju (par meitām šādas rūpes nav - tās kā pieaug, sāk savu dzīvi).<br /><br />Costly lifetime maternal investment in killer whales: <a href="https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(22)01994-7">https://www.cell.com/current-biology/fu<wbr />lltext/S0960-9822(22)01994-7</a>?man to dzīvē nevajadzēsurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9239052023-02-11T09:56:002023-02-11T09:56:002023-02-11T07:57:32Z2023-02-11T07:57:32Z"Nekas no tā, ko jūs te mācīsieties, jums dzīvē nebūs vajadzīgs ne mazākajā mērā, taču ielāgojiet lūk ko: ja jūs cītīgi un jēgpilni studēsiet, jūs ar laiku spēsiet noteikt, kad cilvēks runā muļķības, un tas, manuprāt, ir galvenais, ja ne vienīgais, izglītības mērķis."<br />No Džona Aleksandra Smita (John Alexander Smith; 1863-1939) uzrunas Oksfordas universitātes pirmkursniekiem pirms 100 gadiem.<br /><br />Carl T. Bergstrom, “Calling Bullshit: The Art of Skepticism in a Data-Driven World”Agris Auce atbild uz jautājumiem par atomenerģētikuurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9237302023-01-23T07:32:002023-01-23T07:32:002023-01-23T05:35:33Z2023-01-23T05:35:33Z<a href="https://www.la.lv/auce-esam-pilnigi-nekompetenti?">"(..) Latvija var iztikt bez atomenerģētikas attīstības, bet nevar iztikt bez atomenerģijas. Mēs jau tagad bez tās neiztiekam un, atklāti sakot, arī nekad neesam iztikuši, ja runa ir par moderno periodu. Mēs šobrīd pērkam Zviedrijas un Somijas atomelektrostacijās saražotu elektroenerģiju, agrāk pirkām šādi saražotu elektroenerģiju no Krievijas un Lietuvas. Atomelektrostaciju darbība arī cieši saistīta ar elektrības cenām.<br />Piemēram, pirms dažām nedēļām atkal bija augstas elektroenerģijas cenas un tieši tad nedarbojās vairāki atomreaktori Zviedrijā. Elektriskā jauda, kas nepieciešama Latvijas pašreizējam patēriņam, vidēji ir apmēram viens gigavats (GW) jeb 24 GWh dienā. Pieņemot, ka valsts sekmīgi attīstīsies, elektrificēsies un dzīves līmeņa ziņā tuvināsies attīstītajām valstīm, nākotnē šī jauda var pieaugt līdz diviem gigavatiem. Tātad mums būtu jādomā par to, kā maksimāli lēti iegūt vai saražot vismaz šos divus gigavatus, un atomenerģētika ir viena no šādām iespējām.(..)"</a>tā mēs Kartāgu nenodedzināsimurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9234262022-12-30T09:33:002022-12-30T09:33:002022-12-30T07:40:23Z2022-12-30T07:40:23ZPar “Meduza” vakardienas rakstu <a href="https://meduza.io/feature/2022/12/29/chto-proishodit-na-fronte-v-kontse-goda-v-2023-m-ukraina-smozhet-otvoevat-vse-okkupirovannye-territorii-i-budet-li-novaya-mobilizatsiya-v-rossii">"Что происходит на фронте в конце года?"</a> viens no intervētajiem Igors Kurtukovs savā blogā šķendējas: "Man bija: Augustā amerikāņi uz Ukrainu nosūtīja 150 000 šāviņus vien, bet visu bruņojumu un karamateriālus par $2,3 miljardiem. Septembrī mēs redzējām Ukrainas ofensīvu. Kopš tā laika šādu "treknu" amerikāņu palīdzības mēnešu nav bijis. Savukārt “Meduza” publicē: Augustā amerikāņi uz Ukrainu nosūtīja 300 000 šāviņus vien, bet visu bruņojumu un karamateriālus - par trim miljardiem dolāru. [Pēc mēneša] septembrī mēs redzējām Ukrainas ofensīvu. Kopš tā laika šādu “treknu” amerikāņu palīdzības mēnešu nav bijis."<br /><br />Tālāk žurnālisti optimistiski vēsta, ka "Rietumvalstis solījušas turpināt militārās palīdzības piegādes Ukrainai 2023. gadā - ASV tai jau paredzējušas 45 miljardus dolāru". Bet ja dodamies uz doto atsauci un palūkojam oriģinālu, tad tur lasām: " ASV Senāts apstiprinājis nākamā gada budžetu, kurā paredzēti arī 45 miljardi dolāru situācijai ar karu Ukrainā". Proti, nauda ne tikai ne militāriem mērķiem, bet pat ne obligāti Ukrainai, bet gan ar "situāciju" saistītajiem izdevumiem. Militārie izdevumi šajā summā ir $28,4 miljardi. Un cik no tā visa iegūs Ukraina? Tai tiek SOLĪTI $9 miljardi USAI programmā (no tiem jau saņemti $1,25 miljardi). Visu pārējo naudu dabūs... ASV. $11,88 miljardi segs PDA programmā jau prom atdotos karamateriālus, savukārt $7 miljardus saņems ASV spēku Eiropas grupējums. Ja nerok nopietni, šajā skaitļu kaleidoskopā pats vells kaklu lauzīs.<br /><br />Pat oficiālajām preses relīzēm īsti nevar ticēt - jāiedziļinās, - tad ko nu tur žurnālistiem pārmest. Piemēram, savos paziņojumos Pentagons min tikai kopējos palīdzības skaitļus Ukrainai, neprecizējot, kas no tā ir tiešā palīdzība, bet kas ir kontrakti ar pašmāju ražotājiem vai pat administratīvie izdevumi. Tā no kara sākuma Ukrainai piešķirtais atbalsts pa PDA programmas līniju (t.i., reālie karamateriāli, kas nebūt visi nav bruņojums) ir $12,7 miljardi. Savukārt paziņojumā presei tiek minēti $21,2 miljardi - tam pieskaitot solīto USAI programmā ($3 miljardu liels pasūtījums ASV ieroču ražotājiem, kas Ukrainā nonāks tikai pēc kontraktu izpildes) un valsts departamenta piešķirto finansējumu FMF programmas ietvaros. Turklāt no solītās kontraktu palīdzības līgumi ar ražotājiem noslēgti tikai par $2,7 miljardiem (pārējie līgumi ir izstrādes procesā).<br /><br />Jo vairāk iedziļinās, jo vairāk sāk šķist, ka ASV militārā palīdzība ir visai butaforiska. Ko redzam arī karadarbības zonā: joprojām ~90% Ukrainas spēku bruņojuma ir PSRS mantojums, un tikai 10% ir Rietumu dotā palīdzība. Ja procenti būtu otrādi, karš jau būtu beidzies.par valsts centralizēto eksāmenuurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9232502022-12-27T13:42:002022-12-27T13:42:002022-12-27T11:43:00Z2022-12-27T11:43:00ZPirmo reizi izglītībā valsts centralizētais eksāmens (VCE) parādījās Francijā 1960 gadu vidū. Proti, pēc dekolonizācijas daudzi bijušo koloniju iedzīvotāji nevis vēlējās realizēt valstsgribu un būvēt savu nacionālo laimes zemi, bet gan masveidā devās uz bijušo metropoli. Gūzma imigrantu bērnu, kuri vēlējās visu, tikai ne mācīties, pārpildīja valsts skolas un radās dilemma, proti, vai nu izlaist no skolām masu jauniešu ar apliecību par skolas apmeklēšanu, vai samazināt pamatizglītības standarta prasības. Izvēlējās otro, t.i. maksimāli novienkāršot gala eksāmenu sistēmu. Jauno sistēmu veidoja testu virkne, kas ļāva valsts centralizēto eksāmenu nokārtot sekmīgi, pat nezinot vielu, bet nejauši uzminot nepieciešamo procentu pareizo atbilžu. Diemžēl autohtonie franči, kas pieraduši dumpoties un iziet ielās arī mazāku iemeslu dēļ, izgāja ielās, pieprasot saviem bērniem izglītību, nevis papīru, tāpēc pēc trim gadiem VCE atcēla.<br /><br />Toties to par labu atzina ASV, kur izsenis bija problēmas ar zināmas iedzīvotāju daļas kaut minimālu izglītošanu. Tēma plaši apspēlēta literatūrā un kino - gandrīz ikviens redzējis kaut fragmentus no Holivudas B kategorijas filmām, kur skolēni danco pa galdiem un met ar krēsliem skolotājam (viena no pirmajām Čaka Norisa kinolomām ir, kur viņš ierodas kā jaunais skolotājs "tautas" skolā, jo tikai karatē čempions ar to bandarlogu bandu var tikt galā). VCE attaisnoja sevi gan finansiālajā ziņā, gan nodrošinot formālo izglītību, un sistēma nostiprinājās. Tie, kas vaimanāja, ka šāda pieeja aptur loģiskās un kritiskās domāšanas, kā arī jaunrades attīstību jauniešos, orientējot tos tikai uz mehāniskām atbildēm, tie varēja savas atvases sūtīt privātskolās, vai meklēt skolu, kur konkrētā štata valdība devusi lielāku brīvību muļķu atsijāšanai (un tās patiesi ir kvalitatīvas skolas). Attiecīgi, universitātes šī centralizētā testu eksāmena rezultātus vispār neņem vērā, bet raugās, kādas bijušas atzīmes vidusskolā visos gados.<br /><br />Aber tā kā ASV ir paraugs it daudziem, uz VCE sāka masveidā pāriet trešās pasaules valstis, kurās problēma ar kaut cik kvalitatīvas masu izglītības nodrošināšanu bija neatrisināma. Tālākais ceļš ir VCE uzlabošana, mazinot testa daļu un palielinot domājamo daļu, taču nepārspīlējot - lai vilks paēdis, kaza dzīva, un ganiņam kapakmens. Bet labai izglītībai... tai, sāk šķist, pēc kāda laika būs vien privātskolas, kur jāmācās, nevis testiņus jākārto.<br /><br />Bet var jau būt, ka no tā nekā nesaprotu un kļūdos.Mazliet par jēdzieniemurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9231322022-12-27T08:21:002022-12-27T08:21:002022-12-27T06:21:59Z2022-12-27T06:21:59ZPostpadomju sfērā par “fašismu” tradicionāli pieņemts dēvēt to, kas nepatīk, t.i. šis jēdziens no padomju laikiem ir iegājies kā lamuvārds. Taču “fašisms” un “nacisms” ir konkrēti valsts ideoloģijas un iekārtas apzīmējumi, tāpēc ir jāzina, ko tā var dēvēt.<br /><br />Abas šīs ideoloģijas ir autoritāras un totalitāras pēc būtības. Galvenās pazīmes: harismātiska vadoņa kults, valsts diktāts ekonomikā, savas valsts kā īpaša vēsturiska mantojuma retrospektīvs redzējums, sava pasaules skatījuma pasniegšana par tradicionālu, parlamentārisma un liberālisma noliegums, sabiedrības militarizācija un valsts nacionālisms (politiskais vai etniskais šovinisms). Abos režīmos valsts iedzīvotāji nav vis pilsoņi, kas līdzdarbojas, bet pavalstnieki, kas paklausa.<br /><br />Pamatatšķīrība ir attiecībās starp valsts varu un iedzīvotājiem. Fašismā "valsts veido nāciju", bet nacismā "nācija veido valsti". Tāpēc fašisms vēsturiski realizējas polietniskajās valstīs, bet nacisms - mononacionālās valstīs.CSI jeb vai esi gudrāks par septītklasnieku :)urn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9227462022-12-26T18:11:002022-12-26T18:11:002023-02-08T16:28:05Z2023-02-08T16:28:05ZBeidzot laiks paprātot par būtisko un palūkot smadzeņu paliekas izskalojošus seriālus. Ar baudu ieķiķināju, skatoties "CSI: Crime Scene Investigation" (9. sezōna, 15. sērija "Kill Me If You Can") par nāvi un blēdībām antikvāra pasaulē.<br /><br />Eksperte, aplūkojot upura veikaliņa preci: "Šī vāze ir no Divupes, 700 gadi pirms mūsu ēras". Un ekrānā parādās tipiska hellēņu melnfigūru vāze (6.-5. gs. p.m.ē.), kuru kā reizi decembrī pārbaudes darbā atpazina 90% mani septiņīši. Tad CSI eksperti savāca kopā nozieguma vietā sasistās lauskas un samontēja vēl divas "Mezoptāmijas" vāzes, kuras jebkurš mans septiņītis identificētu pirmo kā mīnojiešu kultūrai piederīgu, bet ar otro būtu grūtībiņas. To atpazītu, domāju, tikai kādi 10% mani skolojamie, jo pirmajā acu uzmetienā šis "Mezopotāmijas" izstrādājums izskatās pēc mikēniešu kultūras, taču meandra ornaments jau norāda uz sengrieķiem. To lielākā daļa manu bažibožuku palaistu garām.<br /><br />Visas vāzes esot nolaupītas Irākā (kā pēc burvju mājiena uzrodas konkrētā muzeja katalogs pašķirstīšanai), vestas uz Lasvegasu lai tirgotu - nezin kāpēc kinošņikiem šķiet, ka tās maksā lielu naudu. Taču ak sāpe! Izrādās, ka nogalinātais mākslas darbu dīleris nodarbojies ar viltošanu - visas vāzes ir jaundarinājumi, kurus viņš noziedis ar jogurtu (jogurtu, Karl!), savukārt laktobaktērijas keramiku tā novecinājušas, ka neviens eksperts, izņemot CSI specus, to nepamanītu. Jāuzprasa bioloģijas kolēģei, kā septiņīšiem iet ar laktobaktērijām un keramikas glazūrām barotnēs.par pazaudēto nākotniurn:lj:klab.lv:atom1:indulgence:9225882022-12-24T20:23:002022-12-24T20:23:002022-12-27T06:26:06Z2022-12-27T06:26:06ZJau vairākus gadu desmitus intelektuāļi reflektē par lielu bēdu, proti, Rietumu civilizācijai zudusi ir nākotnes vīzija.<br /><br />20. gs. Rietumu civilizācija piedāvāja pārējai pasaulei progresu: konkurenci un praktiski neierobežotas indivīda pašrealizācijas iespējas, dinamismu, attīstību, kā arī absolūtu brīvību publiskajā un privātajā telpā, kā rezultāts praksē izpaudās daudz augstākā dzīves līmenī. Tas tika pausts Rietumu pašpozicionēšanās paketē un fascinēja trešās pasaules civilizāciju iedzīvotājus, t.sk. postpadomju sfēras iedzīvotājus, jo kontrastēja ar viņu statusu būt pavalstniekiem, nevis pilsoņiem. Taču līdz ar Rietumu zaudējumu Aukstajā karā, progresa ideja izčākstēja. Nekur publiskajā diskursā nav redzama kāda konkrēta nākotnes vīzija, ir tikai reakcijas uz ārējiem kairinājumiem (Ķīnas ekspansija ekonomikā, reliģiskā fanātisma jaunais vilnis islāma pasaulē, neofašisms un Krievijas agresija Austrumeiropā u.c.) post factum.<br /><br />Jā, no militārās rūpniecības ienāca jaunu tehnoloģiju vilnis, bet vien kā pagājušā gs. tehniskā progresa trenda paliekas. Toties strauji pieņēma universitātēs patvērumu atradušais marksisms, pārņemot valstu pārvaldes mehānismus (jo kur gan citur darbu radīs marksistisko masu augstskolu absolenti) un radot jaunus trendus, sākot ar kažokzvēru glābšanu, vegānismu un nefosilo enerģijas ieguvi, un beidzot ar melnā rasisma glorificēšanu un atsevišķu sociālo grupu kvotēšanu un priviliģēšanu. Nespējot radīt jaunu paradigmu, taču noraidot iepriekšējo (konkurence un piepūle ir sliktas, hierarhija ir slikta, uzvarēt ir slikti), redzam vēlmi radīt jaunu kārtību, kas diemžēl izpaužas vien bezrezultātu tukšā reflektēšanā, gūzmā ierobežojumu un aizliegumu, kuru skaits pieaug aritmētiskā progresijā. Konkrētas vīzijas un mērķu nav.<br /><br />T.i. Rietumi uzvarēja Aukstajā karā politiski un ekonomiski, taču sociālisms, cietis sakāvi atklātā pretstāvē, guvis uzvaru no iekšpuses, kur to neviens negaidīja. Un, ja 1972. gada Romas kluba pareģojumi bija margināls kuriozs, kas raisīja smīnu, tad mūsdienās tie pieņem aizvien konkrētākas aprises.