Tad, kad pa laikam nākas būt kompānijā, kurā atkal atskan jautājums, kāpēc mediji dievzemītē tik vienveidīgi saturā, manierē, informācijā un pozīcijā, kā Ķekavas vistu produkcija, kā rezultātā, ja vēlies uzzināt, kas patiesi ir aktuāls un kas notiek, tev jālasa blogus, jāskatās citvalstu ziņu aģentūru materiālus, jātiekās ar paziņām un jāčeko baumas, jo no dievzemītes masu medijiem liela labuma tev nebūs. Es parasti visgudri piebilstu (slēpjot smīnu), ka pie vainītes ir milzu žīdmasoņu sazvērestība (tb žīdmasoņi gan jau normāla auguma, bet tā sazvērestība ir milzu), kas kontrolē katru vidējā žurnālista pukstu, dvesmu un skatu, aber TV ziņās vispār filmēšanas brigāde uz visiem viena, tipa safilmē un izdala diskus pa TV kanālu komandām. Kā nekā Peļevinu visi esam lasījuši. Nu un parasti, ja kompānijā iegadās kāds ar medijiem saistīts ļaužs, tas visai nīgri vai pat sašutis norāda, ka es gvelžot absolūtas muļķības. Man gan šķiet, ka šis sazvērestības teorijas variants ir kudi pačotīgāks. Nu nevar tak visi skribenti vienprātīgi izdomāt, ka krīze nebūs tagad vis krīze, bet "ķibele" vai "dižķibele", bet samazināšana nu būs "konsolidācija". Pat ezītim skaidrs, ka kāds aiz diedziņiem rausta, jo kas tāds /cenzēts/ var ienākt prātā vienam, diviem, bet ne visiem. Vai, piemēram, saistībā ar slaveno kratīšanu īpašumos prasa žurnālists Šleseram: Pret jums tagad ierosināta krimināllieta? Ainārs, kā jau ēnu ekonomikas pīlārs, podkovannijs kriminālprocesā, pieklājīgi paskaidro: nekādu krimināllietu uzsākt nevar, krimināllieta ir tā mapīte izmeklētājam uz galda, bet ierosināt var kriminālprocesu. It kā izskaidroja vienkārši, nepaplašinātiem teikumiem. Pat bērnam būtu skaidrs. Tikai ne žurnālistam, kurš traģiskā mentōra balsī, veroties operatora kamerā, pēc tam vēsta par uzsākto krimināllietu. Un šo formulējumu pēc tam pāris dienas atkārtoja vārds vārdā pilnīgi visi dievzemītes mediji (absolūti neviens nepalūkoja, ko tas Ainārs tur kamerā stāsta par atšķirību starp krimināllietu un kriminālprocesu). Vai otrs piemērs ilgstošākā laika posmā ar Lindermanu.* Bij savulaik tāds žurnālistiņš "Atmodā", aicināja visus graut to PSRS, vākties uz barikādēm (gan neesmu papētījis tuvāk, tak kur pa ausu galam dzirdēju, ka viens aktīvākajiem no Vecrīgas barikāžu organizētājiem bijis), apkarot omoniešus utt. Nu un laiki mainījās, šis nogrima aizmirstībā kā visi tā laika aktīvisti (nebij ar no redzamākajiem). Tak pēdējā pusgada laikā latviešu mediji kā pēc pavēles šo reanimējuši, intervē, rāda, piemin - principā var teikt, ka par tāda Lindermana eksistenci un idejām lielākā nelatviešu iedzīvotāju daļa uzzinājusi lielāko tiesu pateicoties mūsu medijiem, pretējā gadījumā tā arī paliktu nenojaušot par šāda "revolucionāra" eksistenci. Tb atkal redzam, ka visi mediji vienlaikus ķeras pie vienas tēmas, kas ir visai dīvaini, ņemot vērā, ka zināmā mērā tēma ir pašu radīta un no malas absolūti neaktuāla. Šādu piemēru simtiem ik dienu. Ko ar to gribēju teikt? Nuss, man tomēr šķiet, ka situācijā, kad vai nu jāatzīst totālu intelektuālu impotenci latviešu žurnālistikā, vai sazvērestības shēmu, saskaņā ar kuru medijos visu kontrolē, diriģē un nosaka kādi "pelēkie kardināli", tad šķiet, ka otrais variants tak ir cienījamāks, nekā atzīt, ka muļķības tas viss, tb vienkārši dumji pa lielam esam.

----
* Tas, ka uzvārdu "Lindermans" no idiša latviski var tulkot kā "Liepnieks", arī šķiet zīme, teiktu dons Huans. ;)