pesimisms, skepse un infantilitāte
es no malas, pats par sevi
par prioritāšu skalām aizdomājos 
24.-Aug-2010 02:45 pm
Principā gribēju ko iepukstēt par seksualitāti, tb par to, kas kuram šķiet erotisks, taču kā mazsvarīgu noliku šo tēmu plauktiņā, jo kamrāds Unpy lika aizdomātis pavisam par ko citu. Reiz sensenos laikos jau iepukstēju izbrīnu par ļaužu domāšanas veidu un virzienu globālo prioritāšu jomā, apelējot pie veselā saprāta, kurš nezin kāpēc bija pazudis, kad ļaužu vairums kaut kādā tur aptaujā par desmitgades meganotikumu atzina NATO uzbrukumu Serbijas Republikai, palaižot garām nepamanītu Irānas un Saūdu Arābijas līgumu naftas pārstrādes jomā (ko savukārt "The Economist" atzina par meganotikumu, jo tas patiesi ieviesa visai nopietnas korekcijas tālākajā civilizācijas attīstībā). Bet ne par to šoreiz.
Gluži vienkārši aizdomājos, kāda joda pēc ļautiņi vēl joprojām interesējas - cepas blogos, forumos, uzņem filmas, tās skatās, raksta grāmatas, tās lasa utt., - par tādu manuprāt visai tehnisku būšanu kā II Pasaules karš? Tik vien tur bija kā viens masveida slaktiņš, kur homo sapiens sapiens uzskatāmi nodemonstrēja savu īsto dabu. Un viss. Tas nemainīja ne pasaules uztveri, nedz kādas dziļākas cilvēces attīstības līnijas, tikai pamatīgi piedubļoja ceļus un piedirsa mežmalas. Nu jā - arhitektūra piedzīvoja ne tās labākās dienas koncentrētā laika periodā. Protams, cilvēkiem, kas tajā cieta, tā bija megatraģēdija, taču tā no putna lidojuma tas nebija daudz nozīmīgāks par hutu un tutsi melnīšu savstarpējo slaktiņu, tikai mērogs palielāks un viss. Robežas tika pabīdītas, taču tas galu galā skar pa lielām šaibām tikai tos, kas pie varas stūres sēž. Pie tam tas karš bija tikai viens no iemesliem, nevis Galvenais, tai robežu pabīdīšanā. Lielās izmaiņas bija pavisam citas - ASV kļūšana par dominanti Rietumu puslodē, Aukstais karš, visi ogļu/tērauda līgumi, maršalplāni, - tb notikumi, kas reāli mainīja pasauli un cilvēku domāšanu. Bet nē - vēl joprojām šķēpi tiek lauzti virtuvēs pie alus kausa. Kāds iemesls? Upuru skaits? Tak kaut kā vo nemanu, ka ļaudis vēl joprojām apspriestu spāņu gripas epidēmiju I Pasaules kara laikā, kas paņēma vairāk dzīvības, nekā visi karotāji. Tb gana daudz notikumu, kur procentuāli upuru skaits kudi lielāks. Kur ir tā emocionālā piesaiste, kas liek vēl joprojām cepties par šo kariņu, par kuru manuprāt būtu jādomā tikpat daudz kā par Simtgadu karu, Trīsdesmitgadu karu un visiem pārējiem, par kuriem atceramies tikai kad vajag kādu anekdoti iz vēstures pastāstīt. Galu galā sasodīti sen tas bija. Citur diez pasaulē arī tā tas ir?
Comments 
24.-Aug-2010 03:41 pm
Laikam jau tāpēc, ka tas ir pagaidām pēdējais masveida slaktiņš šajā zemes pleķītī, un pietiekami daudz aculiecinieku vēl dzīvi, vai arī pirms nesenas nomiršanas bijuši diskutētājiem personiski pazīstami. Tomēr personiska emocionāla saikne, kādas nav ne ar vienu citu karu. Tas, manuprāt, arī viss.
This page was loaded Nov 27. 2014, 8:17 pm GMT.