inciite

Esmu sapratusi tikai vienu saviem vecākiem es esmu nekas un būšu nekas. Viņu acīs es neesmu vērtība un nebūšu. Skumji... Un patiesībā ļoti sāpīgi, ka tu dzīvē centies dari, lai arī ne tikai sev ir prieks, bet arī citi varētu priecāties un lepoties, bet galā iznāk, ka viss ko paši saka ir nekas, bet viss ko es atkārtoju viņu teikto ir slikti, peļami un es esmu kā suns, kas kož rokā. Tā lūk notiek pie manis cilvēku pieaugušu pielīdzina sunim.