Vakar vakarā vīrs man palūdza, lai es atnesu viņa naudas maku, lai varētu izņemt no tā sīceni un iemest cūciņā. Vairākas reizes viņš lūdza, bet pa ceļam līdz naudas makam es atradu sev citus neatliekamus darbus līdz ar ko līdz naudas makam netiku. Pēc kāda laika viņš atkal mani lūdza, lai atnesu viņam naudas maku es aizgāju uz gaiteni un no jakas kreisās kabatas izvilku naudas maku, ko iedevu viņam. Iedodot viņam maku viņs uz mani dīvaini skatās un smaida es viņam vairākas reizes jautāju, kas noticis un ko smaidi. Šis man nekas, nekas. Pagāja apmēram stunda viņs man pienāk klāt un atkal smaida es prasu ko smaidi uz ko viņs man atbild tu jau zini es, protams, nesapratu par ko iet runa. Tā ēs apmēram 10 minūtes centos noskaidrot par ko tad viņš tā samida( lēnām sāku jau dusmoties uz viņu). Pēc 10 minūšu pratināšanas viņs man pienāk klāt un ieliek rokās kastīti un saka nu tu vēljoprojām nesaproti par ko es tā smaidu. Es vienalga nesaprotu tad es apskatījos ka plaukstā man bija ielicis kastīti, kurā atradās zelta auskari ( Tā ir neduadz aizkavējusies 8. marta dāvana). Pēc tam man viņš stāsta, ka pēc maka sūtīja mani tāpēc, ka kreisajā kabatā atradās šī kastīte, un domājis tādā veidā man uztaisīt pārsteigumu. Savukārt es ar roku kabātā riktīgi neieliku, uzreiz sataustīju maku un to izvilku. Protams, nedaudz vīlies viņs bija, ka viņa pārsteigums tā īsti neizdevās.