- 28.1.05 16:03
-
apmetums krīt nost no manis. acīmredzo pareizais kurss uzņemts. vvviens, div', trīīs, vvviens, div', trīīs un apppgrrrieziens un ... .
Re-
kūņojas enģelis
slikti viltotā ģīmī
miglas aizkariem acīs, slēpjas
pieglaudis spārnus, velkas
šļūkā asfaltā pēdas, bēdas
plaukstas rētās, rokas vējā mētā
cieši cieši ciet lūpām, krakšķina rīklē
klabinot zobiem spēlē greizu ritmu
cērtot ledus vaigos asrlāsēm taisnāku ceļu.
Nē, šis neilgojas iekāres glāstu
ikdienas uzgrūstu rutīnas lāstu
pilsētas ziemas pelēcīgo krāsu stāstu
vientuļu sieviešu uzkarsuso klēpju smaržas lāšu
tenku burbuļu, tukšiem salmiem segtu prastu sūdu
aizmirstu sapņu nestu nojautu pilnu dienas dvesmu
naktas tramvaja mājās braucēju dziestošo skatu
bezmaksas plastmasas maisiņu šķebinošo smaku
skaļi kliedzošu skaļruņu, lētu izklaižu, šņabī dzimušu smieklu
ķīmijas brīnumos audzētu bulciņu,krāsainu cukurūdeņu māņu sāta..
Jā, šis ir apnikuma mūkošs enģelis
aukstumā attapies galma āksts..