- 29.8.05 22:41
-
ar savu pieredzi es nespēju aptver revolūciju, pārmaiņas, sadursmes vai kas nu tas ir kas šobrīd manī norisinās. tik milzīgs, apjomīgs, paplašinājums, padziļinājums ir izraisījis ilgaicīgu eiforiju, ekstāzi, orgasmu, tādu visaptverošas laimības sajūtu kādā lietas, parādības, notikumi atkāpjas kaut kur aizkulisēs un jebkurš mazākais traucēklis no bijušās tik skaistās, brīnumainās pasaules spēj izvest no pacietības, sadusmot līdz asiem vārdiem un zobeniem, kurā zvaigznes glaida galvu un jūra augstāk par ceļiem neskalojas, kurā sapņi un fantāzijas pelēkākas par patieso dzīvi, tādu stāvokli kurā varētu arī aiziet, nomirt ar smaidu acīs, jo šķiet, ka vairs nav palicis nekā no cilvēciski iespējamās pieredzes pēc kā tiekties un paradīzes vārti ir atvērušies soļa attālumā no manis. Protams, no malas tas izskatās visai hamletiski un "kaspars nojūdzies, psihs, izkūkojis prātiņu" utt, taču vienīgais ko uz to varu atbildēts ir neadekvāts "ej dirst" vai "lieciet mani mierā" un pievērt acis kamēr "sazvērinieks" notinies.
tā ir.
cienījamie pasažieri, šis vilciens ir pilns, vairāk vietu nav, turklāt esam jau izbraukuši, tādēļ jebkuri Jūsu centieni mūs apturēt tiks bez žēlastības nocirsti un savārīti šampanietī, kuru mēs, protams, izdzersim uz Jūsu, nelaimīgo, veselību un līksmu dzīvošanu. - Mūzika: Hammerfall - remember yesterday