- par draudzības skarbo dabu
- 16.5.05 14:16
-
vakar, 15. maijā, draugs pārsteidza sakot, ka "man tev līdzi nenoskriet, tava gaume, uzskati, dzīves mērķi, dzīvesveids utt. ir tik skaidri kā nevienam citam."
neatbildēju viņam neko, lai gan zinu ka nav tā.
tiecoties pēc vienkāršības, skaidrības esmu sagrozījis, sarežģījis sevi līdz bezjēgai. tā jau ir bijis, tas pāries, tā ir progresa sastāvdaļa, nepieciešamība. skaidrības apziņa ir vērtīga, ir vērts tās dēļ kauties ar sevi, citiem, citu vietā nepārtraukti.
//vēl par mīlestību runājām - atzinos, ka diezko neticu tai vairs. nē, drīzāk ne neticu..bet zinu, ka tas ir priekšnoteikums pilnībai, kuru vēl nespēju izpildīt uz 10smit.