- 5.5.05 14:43
-
nezinu. tikai muļķigi spiežu refresh un miglaini blenžu monitorā, gaidot kaut ko
/es kā reiz šodien savas cibas atmiņas palasīju. tāds arī esi:
esmu viena vieniiga antinomija
taa kaa es, taa kaa ne es,
briivs - kaa radosjs gars,
ieslodziits - kaa dabas beerns.
....
pats sev nasta
pats sev prieks
pats sev dziives
paveelnieks?
....
neciesjot nolemtiibu,
spaarnus tai dosju,
spersju gaisaa -
lai laizjas prom.
....
raksturs man pavisam nenoteikts,
augsjaa, lejaa,
augsjaa, lejaa,
kaa taads dabas
uzlikts sods.
...
bez gala var turpinaat
vaarsmas viit,
...bet manu antinomiju,
neizdziit.