Lai gan vienmēr esmu uzskatījusi, ka pauze attiecībās ir muļķības un tikai nevajadzīga laika stiepšana, tad vakar manas domas mainījās. lai gan nenoliedzu, ka pēc kāda laika man atkal pieriebsies un es atgriezīšos pie sava iepriekšējā viedokļa. Kaut nu tā nebūtu.
Vēl, esot mājās, prom no ikdienas steigas, es konstatēju, ka kļūstu arvien egoistiskāka. Es novēroju to, ka man zūd interese par citiem, ka nevēlos ieklausīties citos, ka nevēlos iedziļināties citu problēmās, ka absolūti nevēlos sevi apgrūtināt ar liekām, a mani nesaistītām lietām. Bet es ar to nemaz nelepojos, it nemaz. Es negribu būt tāda!!! Es neesmu tāda. Bet tagad raxtot visu šo, man ienāca prātā, ka varbūt tieši tāda es arī esmu, tikai man visu šo laiku to izdevās neapzināti un bieži vien arī apzināti slēpt no citiem.
Bet īstenībā man tiešām bieži nākas slēpt to, ka man nav interesanti. Lielāka daļa, ko cilvēki runā nav interesanti un zi ziniet kāpēc? Tāpēc ka viņi runā tikai par sevi, bet katru savukārt interesē visas lietas pirmkārt tikai par sevi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |