es šodien viņu redzēju, un man nebija nekādu īpašu emociju.Tā ka viss ir cauri, lai gan es ļoti baidījos, ka viss sāksies no sākuma.
Es tagad kaut kā domāju, vai ir vērts censties.varbūt ja kautkas nesanāk, tad tam tā arī jābūt, nav jēgas cīnīties, kad visdrīzāk zaudēsi, vai pat ja uzvarēsi, būsi bez spēka.
Es tipa salīgu ar draudzeni, bet tagad man liekas, ka šī draudzība man nemaz nav vajadzīga, jo salīgu jau es, es biju tā, kas piekāpās pirmā.Tad varbūt man tas bija svarīgāk nekā viņai.Un ja tā, tad nafig to visu! ja kāds cilvēks, tev rada vairāk problēmu, nekā prieka, tad tas jau nav labi. Turklāt man ir pavisam citi principi ideālai draudzībai. Voobshem es teicu, ka mums būs vēl nopietni jāparunā, bet nu, es vairs nedarīšu NEKO!
es gribu, lai šī ir mana dienasgrāmata, kā arī tas bija no paša sākuma domāts, kas ir tikai tādēļ, lai es varētu izaust savas emocijas, kad man tas ir nepieciešams, bet ne tādeļ, lai taisītu izrādi vai tēlotu vai vēl nezin ko. un ja kāds to arī lasa, tad to tā arī jāuztver.
kāpēc jo cilvēks vecāks, jo viņam kļūst vienaldzīgāks citu cilvēku viedoklis par viņu? Man tā liekas. Tas laikam tāpēc, ka ar pieredzi cilvēks saprot, ka citu viedoklim viņa dzīvē nav nozīmes, tas neko nedod, un neko neatņem. Vot saprast bi to uzreiz kautkā...
es jūtu, es šodien raudāšu, visu laiku esmu tuvu tam. Kas ar mani notiek??????????????!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |