es jūtos vēl drausmīgāk nekā vakar!!!! Braucot mājās, es satiku viņu!!!!! Nafig tas bija vajadzīgs, nesaprotu. Es jau biju nomierinājusies, un faktiski par viņu nedomāju. Bet viņš piegāja un mierīgi runāja, tipa nekas...koroche viņš nebija saņēmis nevienu manu sms, un neviens nav neko nodevis viņam. Tas nav viņa numurs. es laikam uzvedos kā stulbene. Kad mēs gājam kopā pēc tam , viņš visu laiku satika kautkādus pazīstamus, viens tur vinām sāka kaut ko klārēt, nu es jau protams nestāvēsu un negaidīšu un es mierīgi aizgāju...Vinš būs skolas tusiņā, es nezinu vai iet vai neiet. No vienas puses stulbi, tipa tā nedomāju iet, bet viņā dēļ -jā, bet no otras, nu un pofig, pat ja ar viņu nekas nesanāks, es tur neraudāšu un mierīģi maliņā toch nesēdēšu!!
Man tagad ir tāds kiš miš prātā!!!!!!!!! ja kāds zinātu! Es neko nesaprotu!!! Kāpēc es tik daudz kam dzī've esmu izgājusi cauri, un tagad tik vienkārši kūstu no kautkāda tumšmataina smukulīša. Un kādas viņam acis>>>>>>>>>>>;))))))))))))))) Viss, es nedrīkstu tā domāt.Es nedrīkstu par viņu domāt. !!!!!!!!!!!!!! Nedrīkstu!!!!!!!!!!!!!!!!! Višš natbislt maniem satndartiem, es varu mier;i;gi iztikst bez viņa. Vin''s nav man vajadz;igs. Un uz tusiņu iešu ne viņa dēļ, bet vienkārši izklaidēties. ja viņš ir mani vērts, viss būs k, ja viņš ir lamzaks un bremze, tad lai iet ieskrieties!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Rītdien braukšu pie tantes uz kādu mazpilsētinū, Aizkraukles rajonā.. Es viņu galīgi nepazīstu, tikai pēc izskata, bet viņa visu laiku maniem vecākiem saka, lai es ar mašu atbraucam ciemos, tādēļ jābrauc, jo šīs ir tādas vienīgās daudz maz brīvās brīvdienas, kad nekas nav saplānots, bet nu svētdien tad laicīgi jābrauc atpakaļ:))))))
Īstenī'ba, jūtos draņķīgi, un tas laikam tieši fiziskās pašsajūtas dēļ, vaia rī otrādi, slikatis noskaņojums un stress novājina organismu... Nezinu!!!!!!!!!!!!!!! Koroche es jūos sliktiIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIII!
Tagad jūto pozotī'vak...nezinu k''apēc...- iemesla nav...bet es tā padomāju, ka nafig citu deļ'bojāt sev garīgo...man nav iemesla skābt!!!!!
Ir tik daudz kā laba manā dzī've, bet es tam nepievēršu uzmanību, toties dienām spēju gruzīties par nepatikamiem niekiem. Un ja man kāds piemēram pasaka, ka es esmu skaista, vai labi izskatos, es to ātri aizmirstu, bet ja kāds nepaskatās uz mani un nekrīt tūlīt pat pie manām kājām - tad viss, tas ir apvainojums!
Es zinu, kāds padomās, ka esmu stulba vai vēl kāda, bet man pofig - tik tiešām, jo es vienkārši zinu ka tā nav!!!!
Jā, es zinu, ka esmu slimīgi koncentre'jusieis uz savu izskatu. Es to lieliski apzinos, ka man tas traucē normāli dzīvot. Jo man nepietiek, ka patīku kādam skaitam, ka uzmanību pievērš kāds skaits, man vajag to apziņu, ka no manis sajūsmā ir visi!!! tas droši vien ir kautkāda iekšējā nepārliecība un svārstība, nestabilitāte, bet ko es tur varu darīt?????? Īstenībā esmu nogurusi no tā!!!!
Dažas dienas atpakaļ, man māsa stāstīja, ka tipa -viena viņas kursa biedrene, mani ieraugot, pēc tam māsai teikusi - klausies, cik tev skaista māsa! Loģiski no šādiem vārdiem bija patīkami, bet tikai pismo dienu, pēc tam tas aizmirtsas un prātā lien sliktas domas...
man gribas būt ideālai, tā lai patīku visiem, visiem, beta tas nav iespējam, tādēļ es pati sevi nolemju ciesāna'm...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |