Nu lūk, atkal ir pirmdiena! Un man atkal nesanāca normāli izgulēties, jo kā vienmēr kautkas izjauc manu plānus! Kad no rīta atskan modināt'js man ir tik grūti, ka ienīstu visu pasauli,ja ir īpaši grūti, arī visu ceļu uz darbu esmu dusmīga un aizkaitināma,bet tuvojoties darba veitai tomēr cenšos saņēmties. Tas viss ir tādi sīkumi, bet dazķārt tā var aizkaitināt!!!
šodien man prātā pazibēja tāda doma - vai nav muļķigi tik ļoti kā es koncentrēties savu uz izskatu, un tādējādi aimirst savu iekšējo būtību, savas vēlmes! Jo visas šīs domas, kas mani tirda nepārtraukti, vienkārši slēp visu citu, es vairs neesmu es. Es pat nevaru to izskaidrot, bet uz vienu sekundi man viss bija kļuvis skaidrs. Es it kā paskatījos uz sevi no malas un man savas domas par izskatu, par tieksmi būt perfektai bija kļuvušas smieklīgas.Bet pēc tam tas viss atkal pazuda!
Cik tomēr ir svarīgi, kā tu sevi noskaņo, vai kā apstākļi tevi noskaņo. Piemēram, man liekas, ka es šodien izskatos draņķīgi, un līdz ar to man ir slikts garīgais, tas apgrūtina kontaktus ar citiem, tas veicina drūmumu. Bet viss tikai tādeļ, ka es pārāk uz to koncentrējos.
Velns parāvis, es gribu lai mani pažēlo, lai patiesi uzklausa!!!! Lai saprot!!!! Es gribu vairāk uzmanības!!! un tādas uzmanības, ko dod var dot cilvēks kas tevi mīl - tad viņš uzklausa un tver katru tavu vārdu un domu, skatās acīs, vēro tevi, palīdz, žēlo utt. Jā, to s gribu. Bet nevis kaudze cilvēku, tipa draugi, bet patiesība, nevienu tu kā personība neinteresē, katrs domā tikai par sevi un savu stulbo ego!!! un kad tu runā, tad tikai un gaida ar atvēetu muti, kad tu pabeigsi savu sakāmo, lai sāku malt savu malamo!!! Besīiii!!!! Besiiii! mani besīiišīe gruzītāji, kas tikai prot runāt, bet neprot klausīties!!!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |