| |
[Apr. 27th, 2008|03:21 pm] |
es tikko gribēju melot ka ļoti uztraucis un nezinu kur likties bet laikus pārdomāju jo tiešām kuram gan tas vajadzīgs tā var tikai sev visu to piebaidīt un ko tad
es visu laiku esmu mājās esmu tur ieaugusi un skatos filmas un tagad mēģinu noskaidrīt how I feel about The Matrix
man jau šķiet ka labi
lai nu kā tur arī nebutu iemesls kāpēc vēlējos pažēloties ir pavisam vienkāršs - rītdien būs lampu drudzis slikti vārdi labi vārdi iespējams arī pa kādam aicinājumam piebiedroties visiem jums tur uz zemes utt.
vārdu sakot neliels šoks
tas ir neizbēgami
man tagad viss jāpārskata un jāizdomā smukas interpretācijas lai viss būtu savās vietās ja nu kāds pajautā kas ir kas
un ziniet tas ir brīnums es nekad nevaru uzrakstīt tādu dzejoli kurā viss nebūtu loģiski un sakārtoti; man dažreiz šķiet ka tieši tā izdaru taču pārlasot atklājas ka interpretācijām tie ir kā radīti viss ir savās vietās un runā skaļi un skaidri
pat ja tas ko tie saka pēc uzrakstīšanas nav tas pats kas bijis iecerēts pirms tās, vienalga viss ir pareizajās vietās, viss gaužām loģiski izsekojams
jūs it kā redzat manu domu gaitu, taču patiesībā tas tā tikai šķiet |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2008|10:14 pm] |
gribas strīdēties bet nevaru atrast iemeslu
mana parastā loma:
paklau atrauc pie manis. es gaidu. jau divus gadus. tu zini. nē? tu man nepatīc kad tā saki. man ir skumji. es gaidu. es tevi ienīstu. tu bojā manu dzīvi. es tikai gribu lai esi tuvumā. tu esi neciešams kretīns. man tevis ļoti pietrūkst. kāpēc tu nekad neatbildi konkrēti? man žēl ka tērēju savu laiku. kaut nu kāda tevi kādreiz tāpat kā tu mani. pisies nah.
+pāris ekstravagantas frāzītes pašreklāmas nolūkos
man pasaulē vairs nekāda goda, nekur nevienam nekāda |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2008|10:28 pm] |
Visdārgākais vairs nav visdārgs, esmu postapokaliptiskā noskaņojumā, man nekā dārga nav un nav bijis
viss meli, pilnīgi viss, es sevi atmaskoju un žēlastību negaidu, kur ir mana linča tiesa, nu kur gan |
|
|